Gulbenes novada domes finanšu komitejā gadījās noklausīties pārsteidzošu diskusiju. Apspriežot pašvaldības budžetu šim gadam, deputāti pārrunāja arī to, vai vajag maksāt kādam masu medijam un kurš būs šis medijs. Viens vienīgs? Vai to būtu jāizvēlas konkursa kārtībā?
Jocīgi. Gulbenes novada domei taču jau ir sava avīze! Vai ar to ir par maz? Deputāti pauda vēlmi, lai viņu izraudzītajā kādā citā – privātajā – medijā informācija par pašvaldību tiktu pasniegta tieši tāda, kādu to vēlas domes darbinieki un deputāti. Pavisam jocīgi. Deputāti nerunāja par to, ka vēlas pirkt reklāmas laukumu laikrakstā vai ētera laiku televīzijā, radio. Viņi lika saprast vēlmi, lai šis izredzētais viens medijs, kam dome paudīs īpašu labvēlību, prastu to novērtēt, būtu paklausīgs, lai lieki nemusinātu tautu.
Kāda būs paklausības cena? 7 vai 5 tūkstošus latu gadā?
Vēl kādu laiku atpakaļ viens deputāts pārmeta “Dzirkstelei” komentējošus virsrakstus, kas paužot žurnālista, nevis “tautas viedokli”.
Kā tad īsti ir jāatspoguļo novada notikumi? Vai jāpublicē paziņojumi presei, kuru rakstīšanā domes darbinieki ar īpašu centību neizceļas? Vai precīzi vārds vārdā ir jācitē domes lēmumi? Tas drīzāk ir domes oficiālās informācijas izdevuma pienākums. Savukārt demokrātiskā sabiedrībā kvalitatīvās preses, kādai sevi pieskaita “Dzirkstele”, galvenais uzdevums ir skaidrot notikumus, faktus un tostarp domes ziņas. Tas nozīmē meklēt tajās jēgu un komentārus tai, rosināt lasītājus, arī domes darbiniekus un deputātus, domāt, diskutēt, jo tikai tā varam nonākt pie patiesības un sapratnes.
