Jūnija beigās visā Gulbenes novadā tika realizēts savdabīgs projekts, kura režisores, scenārija autores – Sarmīte Zdanovska un Kristīne Bekmane kopā ar 12 novada amatiermākslas teātru 80 dalībniekiem, Gulbenes pūtēju orķestri un 35 skatītājiem devās ceļojošā izrādē “Kura būs īstā?”. 10 pieturas vietās Pēteris Pičuks (litenietis Renārs Leimanis) centās atrast savu mūža mīlestību.
Projektā piedalījās Gulbenes Tautas teātris, Stradu “Viesistaba”, Ozolkalna “Spēlmaņi”, Beļavas “Spiets”, Galgauskas “Rekvizīts” un “Talantīgie”, Jaungulbenes “Kuriozs”, Lejasciema “Paradokss”, Litenes “Nebēdnieki”, Līgo “Vieglu garu!”, Stāmerienas “Spēle”, Tirzas “Mūžam tavs” un Gulbenes pūtēju orķestris.
Gadiem lolots darbs beidzot īstenojies
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” stāsta, ka tas bija pilnīgi jauns Gulbenes novada amatierteātru kopdarbs un to var nosaukt par unikālu projektu.
“Kaut kas līdzīgs notika pirms vairākiem gadiem, kad tika izspēlēta izrāde “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, tomēr tas bija ar konkrētu scenāriju, tekstiem un visiem zināmām darbībām. Šoreiz tā bija brīva improvizācija, turklāt ar skatītāju aktīvu piedalīšanos, jo neviens, pat lomu tēlotāji, nezināja, kas viņus sagaida katrā pieturas vietā. Ideja šādai izrādei bija radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet tas, ka tā būs tieši šādā formātā, pavisam nesen. Braucošas izrādes loģistika ir ļoti sarežģīta, un jārēķinās ar visādiem pārsteigumiem un negaidītām situācijām, bet kopumā viss izdevās precīzi gan maršrutā, gan laikos, gan visās izdarībās. Mēs pilnībā paļāvāmies uz katra amatierteātra idejām un darbu, tikai brauc un baudi, bet vislielākais izaicinājums laikam bija skatītājiem, kuriem, pērkot biļetes, bija jāpērk “kaķis maisā”. Beigās tomēr sanāca pilns četrdesmitvietīgais autobuss un nebija nevienas brīvas vietas. Bija skatītāji no Smiltenes Balviem, pat Liepājas un, protams, no Gulbenes,” stāsta S.Zdanovska.
Par izrādes nākotni ir plāni un redzējums
Izrāde notika ne tikai katrā no pieturas vietām, kur skatītāji varēja vērot aktieru sniegumu un baudīt dažādus labumus, mušmiru uzlējumu ieskaitot, bet arī pašā autobusā pārbrauciena laikā. Līgavas meklējumu vietas apzināti tika izvēlētas dažādas, piemēram, zemnieku saimniecība “Lācīši” un pareizticīgo baznīca Galgauskas pagastā, kā arī slēpošanas un rolleru trase Lejasciemā.
“Pēc maršruta izveides un aprēķinātajiem laikiem tika izvēlēti pieturas punkti, kuros iekļauti gan novada tūrisma objekti, gan vietas, kas nav īpaši populāras. To atzinīgi novērtēja skatītāji, piebilstot, ka dažas no vietām viņiem ir jaunatklājums. Beigās jau viņi bija noguruši, bet emociju pārņemti, un jautāja, vai būs turpinājums. Pēc būtības šo izrādi turpmāk var izmantot kā tūrisma produktu, jo tā ir gatava un elastīgi var mainīt gan aktierus, ja kāds netiek, gan norises vietas. Tas varētu būt tūristu grupām, kāda dzimšanas dienas svinībām vai uzņēmuma ballei. Zinot mūsu azartiskos režisorus un aktierus, tam vajadzētu izdoties. Es tiešām esmu pārsteigta par teātru izdomu, režisoru ieguldīto darbu, spēju izspēlēt šīs smieklīgās situācijas. Drīzumā tiks samontēta arī filma par šo izrādi. Tad visi nāksim kopā, baudīsim un analizēsim, jo viens teātris jau nezina, kas notika otra teātra izrādes laikā. Tad arī lemsim, vai esam gatavi to turpināt. Gribu piebilst, ka tas ir kopdarbs un svētki visiem mūsu amatierteātriem. Dejotājiem ir, dziedātājiem ir, tad kāpēc lai nebūtu arī teātru ļaudīm, kaut vai reizi piecos gados,” piebilst S.Zdanovska.
Topošo vīru nomoka neziņa
Savukārt litenietis Renārs Leimanis, kurš bija sievas meklētājs Pēteris Pičuks, “Dzirkstelei” atzina, ka tas bijis satraukuma mirklis visu dienu, jo no improvizācijas nekad nevar zināt, ko pateiks vai izstrādās cits aktieris.
“Par spīti visām bailēm, es saņēmu lielas, pozitīvas emocijas. Patika gan man, gan skatītājiem, jo saņēmu daudz labas atsauksmes, un tas man iedeva ticību, ka šis pasākums ir izdevies. Tas grūtākais jau bija vispār saņemties un piekrist, jo nevienā pieturvietā es nezināju, kas mani sagaida. Katrā vietā jāaptver situācija, tad neliels atvēršanās brīdis, ielec lomā un tad jau tik grūti vairs neliekas. Ar visām līgavām varēja saspēlēties, un katrai jau bija savas izdarības. Vienkārši jāspēlē līdzi. Ar tām gados vecākajām es tomēr biju vairāk atturīgs, bet par tām jaunajām man bija zināma interese. Ja par pāra saderību būtu jālemj man pašam, nevis skatītājiem, tad tas būtu sarežģīti. Paldies, ka viņi to izdarīja manā vietā. Jau no sākuma es sev sacīju: kā būs, tā būs. Tas attiecas gan uz spēli, gan uz to, kuru sievu dabūšu. Beigās jau atvieglojums, jo kopumā bija ļoti interesanti. Pēc šīm izdzīvotajām emocijām es droši varu teikt, ja tas būs jādara atkal, es noteikti piekritīšu bez domāšanas,” secina R.Leimanis.
