LETA
Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2 % kritumu. Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2023.gadā par 1,4 %.
Vienlaikus trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,4 %.
Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 9,6 % apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 3,2 %.
Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 3,2 % no IKP, bet nākamgad tiek lēsta samazināšanās līdz 3,1 % no IKP.
Tāpat lejupslīdi EK šogad sagaida pārējās abās Baltijas valstīs.
Lietuvas ekonomikai šogad tiek prognozēta 0,4 % lejupslīde, savukārt nākamgad Lietuvas ekonomikā tiek gaidīta 2,5 % izaugsme. Inflācija Lietuvā šogad lēsta 8,8 % apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 2,9 % apmērā.
Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP samazināsies par 2,6 %, taču nākamgad palielināsies par 1,9 %. Inflācija Igaunijā šogad veidos 9,4 %, bet 2024.gadā tā samazināsies līdz 3,5 %.
EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,6 %, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,3 %. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,6 % un 1,2 %.
Inflācija ES šogad prognozēta 6,5 %, bet nākamgad tā samazināsies līdz 3,5 %, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 5,6 % un 3,2 %.
EK šogad straujāko IKP kritumu prognozē Igaunijā, Īrijā (-0,9 %), Ungārijā (-0,7 %) un Luksemburgā (-0,6 %), bet lielākā augšupeja gaidāma Maltā (+4 %), Horvātijā (+2,6 %) un Grieķijā (+2,4 %).
EK atzīst, ka pēc spēcīgās atgūšanās no pandēmijas 2021. un 2022.gadā ES ekonomika zaudējusi dinamiku. Reālais IKP 2022.gada ceturtajā ceturksnī nedaudz saruka un šā gada pirmajos trijos ceturkšņos uzrādījis vien niecīgu izaugsmi. Augstās dzīves dārdzības negatīvā ietekme izrādījusies smagāka par gaidīto, bet globālā tirdzniecība sniegusi vien nelielu atbalstu. Tikmēr monetārās politikas izmaiņas saistībā ar augsto inflāciju jūtamas ekonomikā, un fiskālais atbalsts pakāpeniski tiek pārtraukts.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka atbilstoši EK rudens ekonomikas prognozei ģeopolitisko satricinājumu iespaidā ES ekonomikā šogad sagaidāma lēna izaugsme 0,6 % apmērā. Sagaidāms, ka nākamgad ES izaugsmes temps nedaudz pieaugs – līdz 1,3 %.
“Ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu ģeopolitisko un ekonomisko ietekmi reģionā, visās trijās Baltijas valstīs šogad sagaidāma recesija: Latvijā – 0,2 %, Lietuvā – 0,4 %, bet Igaunijā – 2,6 %. Nākamgad izaugsme ekonomikā Baltijas valstīs atjaunosies: Latvijas ekonomikā tiek prognozēts 2,4 % pieaugums, Lietuvā – 2,5 %, bet Igaunijā – 1,9 %,” stāsta V.Dombrovskis.
Viņš arī min, ka šogad Latvijā inflācija joprojām būs augsta, kas negatīvi ietekmē privātā patēriņa un eksporta rādītājus.
“Nākamgad tiek prognozēta strauja inflācijas samazināšanās – līdz 3,2 %, kas kopā ar algu pieaugumu veicinās mājsaimniecību pirktspēju. Latvijā ekonomikas izaugsmi turpinās veicināt ES fondu finansētās investīcijas, tostarp ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros. Budžeta deficīts Latvijā gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3 % no IKP, kas būs lielākais budžeta deficīts starp Baltijas valstīm. Attiecīgi Latvijai turpmākajos gados būs jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās ilgtspējas jautājumiem un pakāpeniski jāsamazina budžeta deficīts,” skaidro EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.
