Jaunatnes sabiedriski politiskā kustība „PatriotiLV.lv” otrdien aicināja Saeimas deputātus uz atklātu diskusiju par Latvijas ekonomikas uzlabošanas iespējām. Un kaut gan jaunieši bija pacentušies pasākumu sarīkot Saeimas informācijas centrā, tomēr apmeklēt šo diskusiju un uzklausīt jauniešu priekšlikumus uzskatīja par vajadzīgu tikai viens tautas kalps.
Interesanti, ka diskusijas mērķis bija pievērst sabiedrības un amatpersonu uzmanību, lai kopīgi meklētu ilgtspējīgus risinājumus valsts ekonomikas uzlabošanai.
Jau ierasts, ka Latvijā priekšlikumus par to kā risināt dažādus ekonomikas un sociālos jautājumus parasti ierosina politiskās partijas, valstiskās organizācijas vai uzņēmēji. Savukārt politisko partiju jaunatnes organizācijas parasti aprobežojas ar bukletu dalīšanu un aģitāciju priekšvēlēšanu laikā, kā arī atsevišķām skaļām, bet ne visai lietderīgām akcijām (kā, piemēram, prezervatīvu dalīšana Vecrīgas ielās ar mīļotās partijas logotipu utml.).
Taču vēl ne reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas neviena jaunatnes politiskā organizācija nav saņēmusies tādu drosmi, lai ar konstruktīviem priekšlikumiem vērstos ne tikai pie savas partijas politiķiem, bet visiem Saeimas deputātiem reizē. Saskaņas centram (SC) idejiski tuvā jaunatnes kustība „PatriotiLV.lv” šajā ziņā ir pirmie, kas mēģināja uzņemties tādu iniciatīvu.
Jau pašā prezentācijas sākumā jaunieši pavēstīja, ka plāns paredz vairākus inovatīvus risinājumus, kuri, pēc organizācijas biedru domām, varētu izvest valsti no pašreizējām grūtībām un sekmēt Latvijas sociālo un ekonomisko attīstību. Jaunieši piedāvā realizēt vērienīgus ar infrastruktūras attīstību saistītus projektus, kas radīs jaunas darbavietas Latvijas iedzīvotājiem kā šo projektu realizācijas laikā, tā arī pēc tam. Tāds projekts varētu būt, piemēram, Baltijas valstu sliežu ceļu pārbūve, pielāgojot to standartus atbilstoši Eiropā noteiktajiem. Organizācija uzskata, ka tas ne vien „sasildītu” Latvijas ekonomiku, bet arī ievērojami uzlabotu kopējo satiksmes infrastruktūru Baltijā. Tāpat infrastruktūras projekti dotu darbu un iespējas veselai virknei mazo un vidējo uzņēmumu.
Jauniešu kustība ir izstrādājusi arī virkni priekšlikumu, kas attiecināmi uz dažādiem tautsaimniecības, valsts pārvaldes, sociālajiem un ekonomikas sektoriem. Viens no galvenajiem punktiem, ko ekonomikas attīstības plānā akcentēja tā veidotāji, ir nepieciešamība veikt izmaiņas valsts pārvaldē un nodokļu politikā. Piemēram, „PatriotiLV.lv” uzskata, ka Latvijā vajadzētu pāriet uz parlamentārā tipa republiku, līdzīgi kā tas ir Vācijā, kur līdz ar valdības krišanu tiek izsludinātas arī jaunas parlamenta vēlēšanas. Šāds valsts pārvaldes modelis nodrošinātu caurspīdīgāku un efektīvāku politiķu darbu. Turklāt, „PatriotiLV.lv” ir pārliecināti, ka līdztekus reformām pašā valdības modelī jāsakārto arī E-pārvaldes sistēma, kura pašlaik tiek ieviesta pārāk lēni un bez redzamiem panākumiem.
Krīzes pārvarēšanas plānā jaunieši piedāvā savu skatījumu par to, kā šīs reformas konkrēti būtu īstenojamas dzīvē. Tas izdarāms ieviešot valsts regulētu ekonomiku, padarot caurspīdīgāku valsts pārvaldi, kā arī veidojot progresīvo nodokļu sistēmu, piemēram, 25-35% ienākumu un 0,1-1,5% nekustamā īpašuma nodoklim. Liela vērība plānā ir pievērsta tieši inovatīvajām idejām un valsts ekonomikas „sildīšanai”, kā arī dažādiem projektiem, kas orientēti uz infrastruktūru, atjaunojamajiem energoresursiem un ilgtermiņa attīstību.
Vienīgais deputāts, kas ieradās uzklausīt jauniešu viedokli, bija Andis Kāposts. Viņš iesaistījās diskusijās, komentējot piedāvātos risinājumus un skaidrojot savu pozīciju atsevišķos jautājumos. Deputāts vēlāk atzina, ka daudzas jauniešu idejas kopumā nav peļamas, taču ir jārēķinās ar politisko realitāti un to, ko jau šobrīd valdība un Saeima dara situācijas uzlabošanai. Kaut arī tur esot daudz, ko kritizēt un nereti kritika ir vietā.
Arī diskusijas vadītājs Andrejs Kedrovs no kustības „PatriotiLV.lv” pozitīvi novērtēja deputāta dalību pasākumā. Viņš atzina, ka diskusija ar politiķi norādījusi uz vairākām korekcijām, kas jāņem vērā nākotnē, pilnveidojot jauniešu plānu.
„Tas ir labi, ka Latvijā ir deputāti, kas spēj pārkāpt partejiskās piederības rāmjiem un uzklausīt cilvēkus, kas atnākuši ar savām idejām un piedāvājumu, lai kāds šis piedāvājums arī nebūtu. Žēl, ka citi deputāti neatrada par vajadzīgu mūs uzklausīt. Galu galā, mūsu jaunieši ir tādi paši kā jebkurš šīs valsts iedzīvotājs, kuru uztrauc Latvijas nākotne. Tikai mēs tā labā esam gatavi arī kaut ko praktiski izdarīt,” organizācijas pozīciju skaidro Kedrovs.
Viņš arī pastāstīja, ka jau tuvākajā nākotnē ar saviem priekšlikumiem no izstrādātā plāna „PatriotiLV.lv” plāno vērsties vairākās Saeimas apakškomisijās.
