Rīga, 22.febr., LETA. Šā gada februāra otrajā dekādē bagātīgā snigšana Rīgā izveidoja vidēji 55 centimetrus biezu sniega segu, kas ir biezākā sniega sega pēdējos 100 gados, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Nedaudz biezāka sniega sega – vidēji 57 centimetri – februāra otrajā dekādē Rīgu pēdējo reizi klāja 1909.gadā. Šā gada februāra otrās dekādes vidējais sniega segas biezums Rīgā gandrīz piecas reizes pārsniedza normu.
Februāra otrajā dekādē visplānākā sniega sega – vidēji 20 centimetri – klāja Rucavu.
Kopumā Latvijā sniega segas biezums februāra otrajā dekādē bija 36 centimetri, kas trīs reizes pārsniedz normu. Pēdējo reizi tik bagātīga sniega sega februāra otrajā dekādē Latviju klāja pirms 31 gada, kad 1979.gadā vidējais sniega segas biezums bija 39 centimetri.
Aizvadītajā dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija divus grādus zem normas. Arī atsevišķās dienās laiks lielākoties bija auksts. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru piecus grādus zem normas dekādes visaukstākā diennakts bija 16.februāris, Ainažos šajā diennaktī tika reģistrēta dekādē viszemākā gaisa temperatūra – mīnus 22,5 grādi pēc Celsija skalas.
Savukārt tikai viena dekādes diena – 19.februāris – bija siltāka par normu. Tajā, kā arī 20.februārī pēc ilgstoša nepārtraukta sala perioda atkusnis dienas laikā iestājās ne tikai Baltijas jūras piekrastē, bet arī vietām iekšzemes rajonos.
Nokrišņu aizvadītajā dekādē kopumā Latvijā bija divas reizes vairāk par normu ar teritoriālajām svārstībām no līdzvērtīga normai nokrišņu daudzuma Alūksnē līdz vairāk nekā trim dekādes normām Mērsragā un Dobelē. Lielāki vai mazāki nokrišņi dekādes gaitā bija katru dienu, visvairāk – 12.februārī, 19. un 20.februārī. 12.februārī Dobelē un Kalnciemā un 19.februārī Mērsragā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes normu.
Vējš dekādes gaitā pārsvarā bija rāms, brāzmās no 15 līdz 17 metriem sekundē, pakāpjoties tikai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē 20.februārī.
