Interneta aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par „Ceturtās Atmodas tautas armiju” (4ATA) un ir uzņēmusies atbildību par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu kopēšanu, ieguvusi sev neparastu atbalstītāju. Proti, par atsevišķām 4ATA paustajām idejām atzinīgi izteicies Saeimas deputāts Andis Kāposts (ZZS).
Deputāts, kurš pats guva popularitāti 1997. gadā kopā ar citiem zemniekiem organizējot tā saucamo „Bērzkroga dumpi”, šobrīd pozitīvi vērtē 4ATA uzsākto cīņu par caurspīdīgāku valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ieviešanu. Kāposts uzskata, ka vainīgie datu kopēšanā drīzāk ir jāmeklē starp tiem, kas šādus „caurumus” un nepilnības VID sistēmā ir radījuši, nevis tiem, kas tos ir tikai prasmīgi izmantojuši. „Es domāju, ka kāds te ir iekritis paša izraktā bedrē. Un šķiet, ka tas ir noticis pat visnotaļ pelnīti,” saka deputāts.
A.Kāposts gan uzsver, ka situācija esot visai dramatiska un neviennozīmīga, jo, ja reiz sistēmā varēja iekļūt daži vairāk vai mazāk spēcīgi datorspeciālisti, tad ārvalstu specdienesti to noteikti lasījuši kā atvērtu grāmatu.
„Ir jāpadomā, vai nevajadzētu informāciju par amatpersonu atalgojumu likumīgi padarīt publiski pieejamu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un žurnālistam, ja reiz to tik un tā var lasīt visi, kam ir attiecīgās zināšanas un tehniskās iespējas. Galu galā – deputātu un ministru algas taču nav slepenas,” uzsver Kāposts.
Viņš ir pārliecināts – ja tāda informācijas būs publiski pieejama visiem, to vairs nevarēs izmantot, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli.
„No vienas puses ir ierēdņi un valsts uzņēmumu vadītāji, kas saņem pārmērīgi lielas algas un prēmijas laikā, kad likums liek tās samazināt. Un tas ir pilnīgi netaisnīgi pret cilvēkiem, kuru algas patiešām tiek samazinātas vai kas vispār ir pazaudējuši darbu. Tāpēc 4ATA pareizi dara, ka atklāj šos faktus sabiedrībai un cīnās pret ierēdņu patvaļu valsts un pašvaldību uzņēmumos. Šādu cīņu es arī pats esmu gatavs atbalstīt,” saka Kāposts.
Tiesa, viņš gan piebilst, ka būtu ļoti slikti ja „tautas armija” pēkšņi pārvērstos par kādas konkrētas „partijas armiju”, kas publisko tikai daļu patiesības un dara to izvēles kārtībā. Tādēļ vispareizāk ir padarīt publiski pieejamu pilnīgi visu informāciju par amatpersonu un ierēdņu algām. Tad arī būtu skaidri redzams, kuri ir tie lielākie valsts izsaimniekotāji un pret kuriem sabiedrībai patiesībā vajadzētu vērst savas dusmas, norāda Kāposts.
