Vai uz Olimpiskajām spēlēm vajadzēja braukt arī sportistiem, kas nevar cīnīties par augstiem rezultātiem?
Kādu atdevi mēs varam prasīt?
Juris Gjačs, sporta skolotājs un treneris
Lai nokļūtu uz Olimpiādi, ir jāizpilda normatīvi, kvalifikācija, kas apliecina šo sportistu meistarību un spējas. Tie nav vienkārši ekskursanti, tie ir sportisti, kas ir ieguldījuši darbu, smagus treniņus, līdzekļus, lai sekmīgi varētu startēt. Turklāt, mēs – mazā Latvija, cīnāmies pret pasaules grandiem – bet cik daudz līdzekļu sportistos ir ieguldīts, cik naudas viņiem ir dots un kādu atdevi mēs no viņiem varam prasīt?
Un nevar jau ieguldīt līdzekļus vienā sportistā, ir jāsakārto sistēma – jāiegulda nauda jaunatnes, bērnu sportā, lai varētu veidot šos labos sportistus. Ne jau četras Latvijas biatlonistes kaut ko izdarīs, viņām jau nav nekādas maiņas un konkurences. Protams, vienmēr būs skeptiķi, kas teiks, ka nevajadzēja braukt uz Olimpiādi, bet tā ir arī iespēja apliecināt savu varēšanu, pārstāvēt savu valsti. Lielajās valstīs, kur ir simtiem miljonu iedzīvotāju, nespēj cīnīties par medaļām, vienkārši aizbrauc piedalīties, bet mūsu mazajai valstij jau ir divas medaļas. Manuprāt, tas ir unikāls sasniegums!
Olimpiāde ir sporta svētki
Pēteris Melbārdis, gulbenietis, spēlē hokeju
Sākumā es arī biju pavilcies līdzi masu hipnozei, arī spļaudījos un lamājos, bet tad pirms pāris dienām dzirdēju, ko teica mūsu eksprezidents Guntis Ulmanis. Viņš teica, ka, pirmkārt, Olimpiāde ir ne tikai sporta sacensības, bet arī sporta svētki, turklāt, palūkojoties vēsturē, Olimpisko spēļu laikā pat kari un strīdi tika pārtraukti. Viņš sakārtoja arī manas domas.
Ja mēs esam uzaicināti uz šiem svētkiem un sēžam pie šī lielā galda, tātad ar mums rēķinās. Ir prieks par katru sportistu, par spīti tādiem vai šādiem rezultātiem. Protams, ir prieks par brāļiem Šiciem un Dukuriem, tur mēs tiešām esam elitē. Runājot par funkcionāriem, man ir grūti teikt. Nav jau noslēpums, ka sacensību laikā paralēli notiek arī tikšanās, semināri, konsultācijas. Ja mūsu funkcionāri tur piedalās, viss ir kārtībā. Būsim pacietīgi un gaidīsim atskaites informāciju. Man ir liels prieks par mūsu novada sportistiem, arī kaimiņu novadu sportistiem, Vidzeme Olimpiskajās spēlēs ir diezgan plaši pārstāvēta.
Jālepojas ar olimpiešiem
Dace Anča, sportiste
Kopvērtējuma tabulā mēs esam 19.vietā starp visām pasaules valstīm. Manuprāt, tas ir ļoti liels sasniegums. Ko tad teikt lielvalstīm, kurām šoreiz medaļu nemaz tik daudz nav? Un Gulbenei ir četri olimpieši un divi treneri, ar to vien mēs varam lepoties. Neviens taču nebrauca uz Olimpiādi tāpat vien – viņi nopelnīja šo iespēju.
Runājot par Jāni Paipalu, man vispār ir grūti saprast, kā kāds kaut ko var viņam pārmest? Ja kāds viņam būtu iedevis savu naudu, tad viņš arī varētu prasīt kaut ko pretī. Taču tie, kas saprot, tie sportistiem neko arī nepārmet. Protams, vienmēr ir cerība, ka būs labāk, arī man gribējās, lai, piemēram, J.Paipalam būtu augstāka vieta, bet es sapratu, ka viņš nevar būt augstāk.
Arī Madara, šaujot garām, nevarēja būt augstākā vietā. Un ko tagad teikt par Daumantu – pārmest viņam, ka Jānim Miņinam bija aklās zarnas operācija?
Olimpieši taču mums visiem sagādā prieku. Ja tur nepiedalītos Latvijas sportisti, neviens taču to neskatītos. Es uzskatu, ka mums ir jālepojas ar saviem olimpiešiem.
