Rīga, 26.febr., NOZARE.LV. Pagājušais gads Latvijas ekonomikā vērtējams kā “force majeure” (neparedzētu un nekontrolējamu apstākļu) gads, bet, lai gan ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka tā atkārtošanās nav iespējama, ir eksperti, kas apgalvo pretējo.
Biznesa portāla “Nozare.lv” organizētajā diskusijā Kampars pauda pārliecību, ka pāris nedēļu vai dienu laikā pieņemtās nodokļu izmaiņas, kā tas tika novērots pērn, šogad vairs nedraud, jo 2009.gads objektīvu iemeslu dēļ bija “force majeure” gads un valdība bijusi spiesta to darīt.
SIA “Sakret” direktoram Andrim Vanagam, kurš uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, ka valsts jaunas nodokļu izmaiņas ievieš pāris dienu laikā un uzņēmējs, kurš savu budžetu jau ir saplānojis, tiek nospiests uz ceļiem, Kampars apgalvoja, ka šogad līdzīgas situācijas nedraud, jo “force majeure” situācijas vairs nav.
Kamparam gan nepiekrīt profesore un ekonomiste Raita Karnīte, kuras skatījumā “force majeure” šogad var izveidot tāpat kā pagājušogad. Ekonomiste uzskata, ka pērn šādi apstākļi radās “valdības nenoteiktības, tirināšanās un raustīšanās dēļ”, tāpēc nav izslēgts, ka nekontrolējamo apstākļu gads atkārtojas arī šogad.
Tam iebilst “DnB Nord bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, jo, viņaprāt, “force majeure” tika izveidots jau 2006.gadā.
“Un kas tad izveidoja šo situāciju 2006.gadā? Vai tikai gadījumā ne banku pārstāvji?” “DnB Nord bankas” ekonomistam retorisku jautājumu uzdeva Karnīte, kura atbildes vietā saņēma vien apkārtējo piekrītošu smaidu.
Ekonomikas ministrs gan vēlreiz uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu turpmāka paaugstināšana nav pieļaujama. Tajā pašā laikā viņš sarunās ar ekspertiem esot secinājis, ka nodokļu paaugstināšana Latvijas uzņēmēju konkurētspēju neesot ietekmējusi “nemaz tik traki”.
Viņa viedokli daļēji atbalsta arī Strautiņš, kurš skaidro, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa paaugstināšanas sekas bija tās, ka darbinieki saņēma mazāku algu “uz rokas”.
Savukārt AS “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna uzsvēra, ka nodokļu paaugstināšana ietekmēja arī ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu. “Katrs savā mājā kaut ko ražo. Apskatot produktu cenas veikalos, profesionālim ir skaidrs, ka tik lēti saražot nav iespējams un nodokļi netiek maksāti. Neviens man neiestāstīs, ka ēnu ekonomika Latvijā ir maza,” sacīja Driksna.
Visu diskusiju lasiet biznesa portālā “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas”.
