Gulbeniete Skaidrīte Linde ar savulaik mammas doto vārdu ir apmierināta, bet viņai ļoti patīk, ja vīrs Andrejs, ar kuru Skaidrīte ir kopā jau 40 gadus, viņu mīļi sauc par Minku.
Vārdadienu un dzimšanas dienu, kas ir 13.decembrī, Skaidrīte svin kopā ar radiniekiem un draudzenēm. “Ciemos atnāk abas meitas un mazbērni. Esmu bagāta, jo man ir četri mazbērni un pieci mazmazbērni, kuri ir pat mīļāki nekā pašas meitas. Gribas jau viņus palutināt, bet tagad par lielām dāvanām jāaizmirst. Arī lielus ceļa gabalus nostaigāt kļuvis par grūtu, tāpēc visbiežāk sazināmies pa tālruni,” saka Skaidrīte.
Viņas dzimtā puse ir Galgauskas pagasta Krapas “Raudupu” mājas. Līdz 15 gadu vecumam Skaidrīte saviem vecākiem biju viena meita, bet tad piedzimis brālis, kurš tagad dzīvo netālu no Ludzas.
Uzticīga Gulbenei
Skaidrītes darba mūžs aizritējis Gulbenē. Viņa savulaik 14 gadus nostrādājusi tuvējā naftas bāzē. Desmit gadi aizvadīti, strādājot dzelzceļa strādnieku apgādes daļā (ORS). Neilgu laiku viņa strādājusi arī kādreizējā Gulbenes universālveikalā, bet tad atkal atgriezusies iepriekšējā darba vietā, kur aizvietojusi vadītāju un rosījusies preču noliktavā. Pirms došanās pelnītā atpūtā Skaidrīte autoservisā bijusi noliktavas pārzine.
“37 darba gadi aizsteigušies kā viena diena. Kādreiz es nejutu nogurumu, gan tiešo darbu padarīju, gan māju sakopu un dārzu izravēju, bet tagad viss prasa lielu piepūli. Izdomāju, ko dienā darīšu, bet vakars klāt un ne pusi neesmu paveikusi,” sūrojas pensionāre.
Viņa apzinās, ka 78 gadu vecumā vajadzētu sevi pasaudzēt, bet tas neizdodas.
Neaizmirst pārdzīvoto
Naktīs, kad nenāk miegs, Skaidrīte atceras nodzīvoto mūžu. Joprojām skaudras ir atmiņas, kas saistās ar 1944.gada bēgļu gaitām Lejasciema pusē, kad viņa, būdama 13 gadus veca meitene, redzējusi, kā, sprāgstot mīnai, tēvs zaudē kāju, kā pati vadījusi zirga pajūgu ar iedzīvi, nezinot, kurā brīdī var uzdurties mīnai, kā pāri mīnētam laukam skrējusi pakaļ no kastes izbēgušajām vistām.
“Tagad es vistām pakaļ neskrietu, bet toreiz nedomāju par to, kas var notikt,” piebilst Skaidrīte.
Pārāk agri viņai nācies šķirties arī no pirmā vīra. Kopš tā laika Skaidrītei nepatīk vasaras saulgriežu laiks.
“No pagātnes jau nekas nepazūd, bet es nemēdzu sūdzēties par savām bēdām,” saka Skaidrīte.
Viņa uzliela arī savu kaķu saimi – Tobi, Peksīti, Pūcīti, Ķepīti, Izu un Pīku, kas spējot mierināt un neskopojoties ar savu mīlestību. Skaidrīte pūkainajiem draugiem vienmēr salūkojot garšīgākos kumosus.
“Kaķi mani atrod paši. Laikam jau zina, ka tos nedzīšu projām,” piebilst Skaidrīte.
