Gulbenietes Marina Kursīte un Liāna Zučika brīvo laiku pavada, darinot rotaļlietas, rotas, ziedus, kolāžas un daudz ko citu
Pašas rokām darinātas rotaļlietas – sniegavīri, eži un lelles mājo gulbenietes Marinas Kursītes darba vietā – bērnudārzā “Auseklītis”. Viņas pašdarināto rotaļlietu pievilcība slēpjas to oriģinalitātē un neatkārtojamībā.
Lielākais gandarījums, ja patīk citiem
Ar dažādiem paņēmieniem un dažādā tehnikā apstrādājot parastas pudeles, tapušas pašdarinātās vāzes, kurās augu gadu zied ģipša un auduma ziedi. Tie attiecīgi katrai sezonai tiek arī nokrāsoti: ziemā – balti, bet pavasarī dzelteni. Izveidotie Marinas darbi nenoliedzami papildina darba telpas interjeru un priecē gan kolēģus, gan bērnus un viņu vecākus, jo ikviens viņas darinājums ir savdabīgs un interesants.
Viņa savā būtībā ir radoša. “Idejas skrien pa priekšu. Tik daudz ko gribas izdarīt, ka tam visam pat pietrūkst laika!” atzīst Marina. Viņai piekrīt arī kolēģe Liāna Zučika, kurai, kā pati atzīst, visu laiku “niez” rokas kaut ko darīt. Tāpat kā viņas kolēģe Marina, arī Liāna aizraujas ar dažādu mākslas darbu darināšanu. Bieži vien darbi rodas, gatavojot tos abām kopā. Tiklīdz darbā ir kāds brīvs mirklis, tā kāda no radošajām idejām pārtop oriģinālā mākslas darbā.
Abas atzīst, ka ideju ir tik daudz, ka tās pat jāpieraksta, lai neaizmirstas. “Nespējam visu realizēt. Lielākais gandarījums, ja citiem patīk. Esam priecīgas, jo varam hobiju varam apvienot ar darbu,” saka Marina un Liāna.
Abas radošo darinājumu gatavošanai ar prieku velta visu brīvo laiku. “Vairāk brīvu brīžu ir ziemā, tad arī top vairāk darbu. Piemēram, ģipša zieds top vienā vakarā. Tos nav grūti veidot, jo pirksti ir pieraduši un darbojas veikli,” stāsta Marina. Idejas jauniem darbiem abas smeļas gan internetā, gan kādā žurnālā, bet citreiz tās vienkārši rodas pašu galvās.
“Ejot uz parku, jau zinu, kādus dabas materiālus man vajag, lai atkal kaut ko veidotu. Pat braucot atpūsties uz jūru es redzu, kas man vajadzīgs, lai atkal kaut ko varētu darināt,” stāsta Marina.
Rotaļlietas, ģipša vāzes un ziedi, kā arī dažādas rotas – tā ir tikai daļa no darbiem, ko Marina un Liāna rāda “Dzirkstelei”. Vēl tapušas arī dažādas gleznas un kolāžas.
Marina neliedz savu padomu un stāsta, kā, piemēram, var izgatavot vāzi no vecas tējkannas. “Vecu tējkannu aplipina ar ģipša līmi. Pēc tam nokrāso un sanāk oriģināla vāze. Skaisti un lēti. Savukārt no tukšajām “Actimel” pudelītēm var izgatavot lelles,” stāsta Marina.
Viņa atceras, ka bērnībā pirmās kleitas lellēm šuvusi no vīriešu zeķēm. “Nogriezu zeķei galu, uztaisīju caurumus piedurknēm un lellei kleitai gatava!” saka Marina.
Patīk spēle ar krāsām
Liāna pēdējā laikā vairāk aizrāvusies tieši ar rotu gatavošanu. “Veikalos tagad tik daudz un dažādus materiālus var iegādāties, ka gribas visu pamēģināt. Es varētu no rīta līdz vakaram kaut ko veidot un darināt. Ideja parasti ir, to “apaudzējam” un rodas kāds jauns darbs. Pašas izgatavotās rotas nēsāju gan pati, gan dāvinu. Rotu darināšanai tiek izmantotas koka bumbas un kokvilnas diegs. Tas ir smalks darbs. Darinot darbus, man patīk spēlēties ar krāsām, likt tās kopā un skatīties, kā krāsas viena ar otru mijiedarbojas un kāda saspēle rodas. Man pašai ir tuvi zaļie un zilie toņi,” stāsta Liāna.
Jau bērnībā viņa zinājusi, ka “ies tikai pa mākslas līniju”. Viņai jau bērnībā paticis radoši darboties. Pirmās prasmes mācījusies no vecmammas, jo viņa ir rokdarbniece.
“Man bija interesanti sēdēt viņai blakus un skatīties, kā to visu dara un kā var panākt labu rezultātu,” stāsta Liāna. Savukārt tētis, kurš arī ļoti skaisti zīmē, bijis pirmais Liānas skolotājs, kurš vērtējis viņas zīmējumus.
“Es zīmēju, bet tētis lika atzīmes. Man bija svarīgi, lai darbs tiktu novērtēts ar piecinieku,” atceras Liāna.
Māksla viņai ir tik tuva, ka izvēlējusies to arī studēt.
“Esmu beigusi Rēzeknes mākslas koledžu. Pāris gadus esmu strādājusi arī mākslas skolā, tad nonācu bērnudārzā, un šeit ir tā vieta, kur es varu izpausties. Nevaru sevi iedomāties ne par pārdevēju, ne par ārsti, ” atzīst Liāna.
