Tā kā finansējums ceļu uzturēšanai pamatīgi apgriezts gan valstij, gan pašvaldībām, pagaidām notiek tikai avārijas bedru lāpīšana. Tomēr atbildīgajām institūcijām finanšu samazinājums var nest vēl papildu zaudējumus, jo ikvienam autovadītājam, kas sabojājis savu spēkratu slikta ceļu stāvokļa dēļ, ir tiesības
pieprasīt kompensāciju no ceļa īpašnieka.
Šogad bedrīšu remontam Rīgā piešķirts uz pusi mazāks finansējums nekā pērn, proti, 415 480 latu. “Par šo finansējumu būs iespējams saremontēt aptuveni 36 tūkstošus kvadrātmetru bedrīšu. Ierobežotā budžeta apstākļos bedrīšu remontu plānots nodrošināt pilsētas maģistrālajās ielās, pa kurām kursē sabiedriskais transports, un
uz tiltiem.
Savukārt rajona nozīmes ielās būs iespējams veikt tikai to bedrīšu remontu, kas
nepieciešams avārijas situāciju novēršanai,” uzsver Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta (SD) Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Andris Binde.
RD SD komunikācijas speciāliste Ieva Prauliņa stāsta, ka šogad ir bijuši vairāki gadījumi, kas cilvēki vēršas domē ar prasību atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, iebraucot bedrē. Tomēr nevienā gadījumā nav bijis pietiekami daudz pierādījumu par zaudējumu apmēru vai arī negadījuma apstākļiem.