Pēc Gulbenes pilsētas domes un siltumenerģijas ražotāja pasūtījuma (kas vairākkārt mainījies) firma SIA “Rubate”, uzstādot individuālos siltummezglus, rupji pārkāpa firmas “Danfoss ECL Comfort”, kā arī citu firmu, kas ražo siltumenerģijas skaitītājus, uzstādīšanas, apkopes un lietotāja instrukcijas.
Tā SIA “Rubate” turpgaitas un atgaitas temperatūras sensorus siltummezglā uzstādīja siltumtīklu ievadā mājā un pievienoja tieši siltumenerģijas skaitītājam, kas arī uzstādīts siltumtīklu ievadā mājā pirms regulatora automātikas. Tā kā siltumenerģijas skaitītājs uzskaita siltumenerģiju pirms automātikas, tad automātikai nav nozīmes.
Pie tāda pieslēguma siltumenerģijas skaitītājs fiksē visas izmaiņas siltumtīklu kontūrā, bet neatspoguļo siltumenerģijas patēriņu mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā.
Pēc firmas “Danfoss ECL Comfort” uzstādīšanas, apkopes un lietotāja instrukcijas turpgaitas temperatūras sensoram jābūt uzstādītam mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā turpgaitas siltumvadā. Bet atgaitas temperatūra sensoram – siltumtīklu atgaitas cauruļvadā un uz siltumenerģijas skaitītāju pievienoti un caur automātisko regulatoru, bet ne tieši uz siltumenerģijas skaitītāju.
Siltumenerģijas skaitītājs uzstādīts siltumtīklu ievadā mājā un uzskaita siltumenerģijas patēriņu gan apkurei, gan karstā ūdens sagatavošanai, kas ir dažādi lielumi. Lai sasildītu 1 m3 ūdens, no aukstā ūdensvada ar temperatūru +5 līdz +60 grādiem tiek patērēta siltumenerģija 55 000 kcal vai 63,968 kW, bet, lai sasildītu 1 m3 siltumnesēja apkures sistēmā, siltumenerģija tiek padota pēc temperatūras grafika, tiek patērēta siltumenerģija 20 000 kcal vai 23,612 kW pat pie gaisa temperatūras mīnus 25 grādiem.
Rodas jautājums, kādu siltumenerģijas daudzumu uzskaita siltumenerģijas skaitītājs – apkures vai karstā ūdens sagatavošanas? Cik var spriest pēc fizikas likumiem, uzskaita proporcionāli patērētai siltumenerģijai gan apkures, gan karstā ūdens sagatavošanas.
Tāpēc temperatūras starpība starp turpgaitu un atgaitu siltumtīklu kontūrā, ko uzskaita siltumenerģijas skaitītājs, un temperatūras starpība starp turpgaitu un atgaitu mājā apkures sistēmas slēgtajā kontūrā pat divas reizes mazāka nekā siltumtīklu kontūrā. Līdz ar to siltumenerģijas patēriņam jābūt mazākam, ne kā uzrāda siltumenerģijas skaitītājs.
Tagad par siltumenerģijas tarifu. Siltumenerģijas tarifs 2008./2009.gada apkures sezonā, salīdzinot ar 2007./2008.apkures sezonu, palielinājās no 28,16 latiem par megavatu līdz 43,96 latiem par megavatu vai par 56 % (bez PVN).
Pasaulē un valstī krīze, bet siltumenerģijas ražotājam SIA “Vidzemes enerģija” – trekna dzīve. 2008./2009.gada apkures sezonā, salīdzinot ar 2007./2008.gada apkures sezonu, darba samaksa palielinājusies no 100 524 latiem līdz 140 847 latiem vai par 40 %, tajā skaitā par siltumenerģijas realizāciju darba samaksa pieauga no 35 585 latiem līdz 70 433 latiem.
Siltumenerģijas tarifā 2008./2009.gada apkures sezonā iekļauts nezināmas izcelsmes ilgtermiņa parāds 482 332 lati.
Iepriekšējā gadā apkures sezonas tarifā tas bija 137 847 lati. Māju vecākie, pārbaudiet temperatūras sensoru uzstādīšanu un pievienošanu savās mājās.
