Šodien, 30.martā, Ministru kabinets skatīs atjaunoto Koncepcijas projekta „Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija” versiju. Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) vairāk kā 4 gadus aicināja politiķus un ierēdņus ieklausīties saimnieciskā redzējumā par šīs funkcijas nodrošināšanu no valsts puses. LDDK ir panākusi: nodevu samazinājumu, atteikšanos no valsts sniegtiem komercpakalpojumiem – grāmatu izdošanas, portāla uzturēšanas. Tomēr LDDK vērš sabiedrības uzmanību, ka koncepcijas projekta labojumi paredz turpināt valsts līdzekļu izšķērdēšanu un turpināt negodīgu konkurenci ar privāto sektoru – iedzīvotāji par šo pakalpojumu 100 000 LVL vietā maksās 1.5 miljonus latu.
LDDK uzskata, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi Ministru kabineta komitejas 22.marta sēdē uzdoto, tai skaitā atkārtoti saskaņot rīkojuma projektu un koncepcijas projektu ar Latvijas Pašvaldību savienību un LDDK, papildināt koncepcijas projektu ar izmaksu pamatotību un priekšlikumiem par izmaksu samazinājumiem; precizēto un saskaņoto rīkojuma projektu, koncepcijas projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu iesniegt Valsts kancelejā līdz š.g. 26.martam atkārtotai izskatīšanai komitejas š.g. 29.marta sēdē.
LDDK vērš uzmanību uz to, ka projektā ir daudz nepamatotas izmaksu pozīcijas un nesamērīgi augstas to izmaksas. Piemēram:
* Kādēļ nepieciešami tik daudzi IT speciālisti ar atalgojumu līdz pat 930 latiem mēnesī, turklāt paredzētas arī IT sistēmu uzturēšanas ārpakalpojumu izmaksas;
* Iknedēļas izdevumam „Jurista Vārds” paredzēti 5 redaktori un 4 IT speciālisti;
* SIA „Latvijas Vēstnesis” atbalsta funkcijas nodrošināšanai (būtībā – uzņēmuma administrācija) paredzēti 327 202 LVL, tai skaitā, bet ne tikai:
o 3 valdes locekļu atalgojums 1164 LVL katram;
o Kasiera atalgojums – 540 LVL;
o 3 finanšu ekonomiskā dienesta darbinieki – 837 LVL katram;
o Sekretāre lietvede – 615 LVL;
Visām šīm izmaksām vēl jāpievieno 24,09% = sociālās apdrošināšanas iemaksas.
* Savukārt, elektroniskās publikācijas nodrošināšanas sludinājumu un reklāmas pakalpojumu veikšanai paredzēti veseli 11 darbinieki. Turklāt nav skaidrs, ko šīs valsts funkcijas nodrošināšanai ir nepieciešams sludināt un reklamēt:
o 8 sludinājumu un reklāmas speciālisti – 460 LVL katram;
o 2 sludinājumu un reklāmas korektori – 445 LVL katram;
o 1 sludinājumu reklāmas kontrolieris – 420 LVL.
LDDK uzskata, ka pievienoto izmaksu aprēķini nav pamatoti, priekšlikumi par izmaksu samazinājumu ir nesamērīgi zemi, atsevišķos gadījumos izmaksas par ir pieaugušas. Tā, piemēram, nav skaidrs, kāpēc precizētajā koncepcijas versijā plānots izdevumu pieaugums par 54% izdevuma „Jurista Vārds” nodrošināšanai, kāpinot šī izdevuma izmaksas līdz 194 000 LVL gadā.
Tāpat LDDK norāda uz neprecizitātēm Koncepcijas projekta precizētajā versijā, tā piemēram, koncepcijas projekta 35.lpp, 7.tabulā „Risinājums par oficiālās publikācijas finansēšanas modeli; A un B varianta ietekme uz izdevumiem un ieņēmumiem” norādīts, ka izdevuma „Jurista Vārds” izmaksas perspektīvā ir plānotas 194 000 LVL gadā. Savukārt pielikumā nr. 7 – Valsts oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanas un žurnāla „Jurista Vārds” izdošanas plānoto izdevumu detalizēts aprēķins (ar 2011.gada 1.janvāri) ir norādīti 145 395 LVL.
Bez tam, LDDK tikai 29.martā saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli ar lūgumu līdz 26.martam pamatot skatījumu par oficiālās elektroniskās publikācijas nodrošināšanas iespēju par 100 000 latiem gadā. LDDK balstoties uz informācijas pakalpojuma biznesa praksi un starptautisko praksi ir pārliecināta, ka Tieslietu ministrijai lemjot iepirkt minētās funkcijas īstenošanu atklātā konkursā, valsts iegūs pakalpojumu par izdevīgāku cenu un ar labāko kvalitāti saskaņā ar formulētām prasībām.
Ja Ministru kabinetā 30.martā tiks akceptēts koncepcija pašreiz piedāvātajā redakcijā, LDDK to uzskata par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un apliecinās lēmuma pieņēmēju aplamu izpratni par valsts lomu tautsaimniecībā un valstisku funkciju īstenošanā. Politiķi paļausies uz ierēdņu un politbiznesmeņu apvārdošanu, kas personīgi ieinteresēti šāda pašatražošanā laikā, kad tūkstošiem ģimeņu ir zem nabadzības sliekšņa.
Pielikumā Koncepcijas projekta „Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija” 7.pielikums.
LDDK kā sociālais partnere no darba devēju puses vēršas pie valdības parādot reālu iespēju apliecināt izpratni par strukturālām reformām. LDDK šo izšķērdības paraugu analizēja ne lai aizstāvētu 5 nozares līderus vai 500 žurnālu, grāmatu un masu mēdiju produktu izdevējus, bet parādot, cik nesamērīgas izmaksas tiek liktas uz uzņēmējiem un sabiedrības pleciem un, ka šī nauda tiek izmantota pret uzņēmējiem un ļaujot šaurai ieinteresēto grupai iedzīvoties. LDDK atkārtoti aicina oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu balstīt uz šādiem principiem:
1. Oficiālā publikācija ir valsts funkcija, kas tiek finansēta no valsts budžeta;
2. Maksājumi par sludinājumiem tiek ieskaitīti valsts budžetā, nevis VSIA;
3. Oficiālo institūciju radītā oficiālā informācija tiek publiskota, kur tā rodas;
4. Nepieciešams nodrošināt elektronisku vienu oficiālo publikāciju saišu vietni, kur ikvienam pieejama visa nepieciešamā informācija bez maksas, piemēram, jau esošajā portālā – www.latvija.lv;
5. Šķērssubsīdijas ir aizliegtas, tas ir pretrunā ar ES direktīvām.
6. Ir jānodala valsts funkcija un komercdarbība; valstij nav jānodarbojas ar komercdarbību vai jāpiešķir kādam uzņēmumam ekskluzīvas tiesības uz informācijas atkalizmantošanu.
7. Ja valsts uzskata par savu pienākumu nodrošināt sabiedrībai konsolidēto tiesību aktu pieejamību bez papildus maksas, tad izskatāmi divi risinājumi:
1. Jāapsver iespēja likumdevējam un valdībai veidot tiesību aktu oficiālās konsolidētās versijas,
2. Konkursa kārtībā jāizvēlas kvalitatīvākais un izmaksu efektīvākais tiesību aktu konsolidēto versiju piegādātājs, paredzot šī pakalpojuma nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu.
Jau ziņots, ka LDDK aicinājis veikt Valsts kontroles pārbaudi VSIA “Latvijas Vēstnesis” par līdzekļu izlietojamību atbilstoši valsts funkcijai.
