Pieci Vidzemes reģionālās slimnīcas ginekologi nolēmuši, ka vairs neveiks abortus, Gulbenē – viens ginekologs.
Tas nevienam prieku nesagādā
Jolanta Mazūre, Gulbenes ārste ginekoloģe Veikt legālo abortu vai ne – tā ir katras sievietes un katra ginekologa izvēle. Nevienu nevar nosodīt. Ir ārsti, kas veic abortus bez sirdsapziņas pārmetumiem. Un ir ārsti, kas pārdzīvo. Labprāt to nedarītu. Tas nevienam ārstam prieku nesagādā. Skaidrs, ka labāk ir katrai sievietei izvairīties no aborta, laikus domājot par kontracepciju. Tomēr, ja tā ir sanācis, ka iestājusies nevēlama grūtniecība, tad reizēm tiek pieņemts lēmums veikt abortu. Labāk to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Beigu posmā, kad vēl drīkst veikt legālo abortu, bērniņam jau ir rociņas un kājiņas. Tas jau ir gatavs mazs cilvēks. Lai gan jau pašā sākumā izveidojas auglītis, kuram ir sirsniņa.
Bērni rodas no mīlestības
Maija Ose, biedrības “Ecclesia” valdes priekšsēdētāja
Atbalstu ginekologus, kas atsakās veikt abortus. Aborts – tā tomēr ir bērna nogalināšana. Aborts var kaitēt sievietes veselībai. Tā ir arī garīga trauma uz visu mūžu. Es pati esmu četru bērnu mamma. Esmu pret abortiem. Mans ceturtais bērns pieteicās negaidīti. Tomēr nebija citas domas, kā vien ļaut, lai nāk pasaulē. Es pat sev nejautāju. Nebija citu variantu. Ceturtais bērns ģimenē ir izaudzis tāpat kā visi pārējie. Bērni rodas no mīlestības. Protams, bērni ir jāplāno. Ir pietiekami informācijas par to, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības. Ir dažādi kontracepcijas veidi. Aborts nav nekāds risinājums.
Lai iedvesmo citus darīt tāpat
Māris Sarma, Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs
Apsveicama ir Valmieras ārstu rīcība atbilstoši sirdsapziņai. Lai viņi iedvesmo citus darīt tāpat! Ir gadījumi, kad notiek spontānais aborts, kad medicīniski ir jāiejaucas. Taču apsveicami ir tas, ka ārsti atsakās bezatbildīgi slepkavot, jo aborts ir slepkavība. Iznīcināt bērniņu tāpēc, ka tas šodien liekas traucēklis karjerai vai citiem dzīves plāniem – tādi motīvi Dieva priekšā nav attaisnojami. Pasaules priekšā ne, jo laicīgā medicīna cilvēku kā personu definē tikai kopš piedzimšanas brīža. Kristīgajā pasaules uzskatā cilvēks ir personība jau kopš ieņemšanas brīža. Medicīnā bērns mātes ķermenī ir dīglis, nevis persona.