Kad mans vīrs ieguva kāroto amatu, viņš drīz viena arī paziņoja, ka man ar bērniem ir jādzīvo atsevišķi. Taisni tāpat kā viens no viņa priekšgājējiem amatā! Mēs, lūk, vairs nevarot saprasties. Viņš nevēloties nekādas negatīvās emocijas. Gribot justies laimīgs un man vēlot to pašu.
Pats atrada un piedāvāja mums citu dzīvokli. Viņš palika vecajā, kur tagad dzīvo kopā ar savu kārtējo mīļāko. Tas viss notika tik strauji… Domāju tāpēc, ka tika pie labas algas, kā saka, budžeta iestādē. Un uzreiz lepns palika. Sagribēja arī legālu, jaunu privāto dzīvi, par mani jaunāku un tievāku sievu. Dabūja. Gribētājas jau sen stāvēja rindā. Vecās brūtes šis izbrāķēja. Sagribēja kaut ko vēl neiepazītu, citu.
Nesaprotu, kāpēc nevarēja tāpat vien pabrūtēties, kāpēc bija jājauc ģimene? Ja nu vēl šī būtu baigā skaistule, bet nekā. Pie mana vīra lipušas arī daudz simpātiskākas dāmas, salīdzinot ar viņa tagadējo. Man ir skaidrs, kāpēc viņa iekāroja manu veci. Viņam ir teikšana un naudas maks. Bet ar ko šī “nopirka” manu vīru? Piebūra ar dārgu veļu, ar blondu parūku, ar silikona krūtīm?
Ragana viņa ir! Tā es pateicu vīram. Bet viņš iecietīgi noklusēja pretī, pēcāk bilda: “Tu arī tāpat varēji censties mani pieburt. Vai atceries mūsu kopdzīves sākumu? Toreiz vēl centies! Kāpēc tagad vairs necenties?”
Vai manu vai! Uz maniem pleciem māja, ķēķis, veļas mazgāšana, divu bērnu audzināšana un vēl arī algots darbs. Vai tiešām man vēl bija jāpaspēj apgūt un pielietot vīra pavedināšanas mākslu?
