Gulbenē sola izveidot nepilnu 900 metru paraugtaku no Brīvības ielas līdz Miera ielai

Tuvākajā nākotnē Gulbenes centrā esošā “zaļā dzelzceļa” taka, kas šobrīd aprīkota ar informācijas zīmēm, pārvērtīsies līdz nepazīšanai. Tai būs cietais segums. Pagaidām nav izlemts, vai tas būs asfalts vai bruģis, vai kāds cits materiāls. Taču taka, kas savieno Brīvības un Miera ielu, kļūs ērti lietojama jebkurā gadalaikā.

Paredzēts šo aptuveni 900 metrus garo taku padarīt par gājēju/velobraucēju ceļu, kuru ar prieku lietos arī māmiņas ar bērniem ratiņos, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem, arī personas ratiņkrēslā. Uzsverams, ka šo taku jau tagad daudzi gulbenieši lieto ikdienā.

To visu Gulbenes novada pašvaldībai garantē dalība Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā “Zaļie dzelzceļi II”. Gulbenē nepilnus 900 metrus garās takas labiekārtošanai paredzēts tērēt aptuveni 90 000 eiro.

Biedrības “Latvijas zaļo ceļu asociācija” valdes loceklis Raitis Sijāts “Dzirkstelei” teica – posmam noteikti būs barjeras, lai pa taku nebrauktu motorizētie transportlīdzekļi. Iespējams, vajadzēs ierīkot arī videonovērošanu – viņš uzsvēra. “Lai citi brauc uz Gulbeni, skatās kā uz labo piemēru!” sacīja R.Sijāts, uzsvērdams, ka “zaļā dzelzceļa” sakārtošanā pilsētā un novadā daudz jau ir izdarīts un, protams, sava pievienotā vērtība ir arī bānītim – Baltijā vienīgajam regulāri kursējošajam šaursliežu pasažieru vilcienam.

Divas dienas, 7.un 8.decembrī, Gulbenē turpinājās šā projekta sadarbības partneru konference. Pirmajā dienā dalībnieki pārliecinājās, cik pievilcīga tūrismam ir Gulbene. Bija iespēja iepazīt bānīša staciju, depo, dabā apskatīt šaursliežu dzelzceļu un “zaļo dzelzceļu”. Otrā dienā notika konferences dalībnieku domu apmaiņa Vecgulbenes muižā.

Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja dzelzceļa nozīmi pilsētas vēsturē, kas šodien ir mazinājusies, tomēr nav zudusi. Tajā skaitā saistībā ar tūrismu. “Zaļos dzelzceļus”, kur demontētas dzelzceļa sliedes un gulšņi, kā arī divus uz “zaļajiem dzelzceļiem” esošos tiltus pāri Tirzas un pāri Pededzes upei pašvaldība uzskata par funkcionālu vērtību, kura noteikti jāsaglabā.

Pirmais impulss biji parūpēties par veco dzelzceļa tiltu pāri Pededzes upei Litenē. Tilts atrodas uz slēgtās dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi. Tika nolemts lūgt šā valsts īpašuma pārvaldītāju VAS “Latvijas dzelzceļš” nodot pašvaldības patapinājumā/apsaimniekošanā vispirms tieši tiltus. Vēlāk, sadarbojoties ar citām pašvaldībām, ar Latvijas zaļo ceļu asociāciju, Gulbenes novada pašvaldība nonāca pie secinājuma, ka tai jāpārņem apsaimniekošanā visi šajā administratīvajā teritorijā esošie “zaļā dzelzceļa” posmi.

“No 2010.gada pašvaldības veda sarunas par to, lai pārņemtu apsaimniekošanā “zaļos dzelzceļus”, kur ir slēgta vilcienu satiksme un demontētas sliedes,” laikrakstam atgādināja R.Sijāts. Ar Satiksmes ministrijas un toreizējā ministra Tāļa Linkaita atbalstu izdevās 2019.gadā vienoties ar VAS “Latvijas dzelzceļš” par “zaļā dzelzceļa” posmu nodošanu pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā. Sākās šo posmu labiekārtošana, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības.

T.Linkaits, kurš arī šajās dienās piedalījās konferencē Gulbenē, “Dzirkstelei” teica: “Mums ir vēsturiska infrastruktūra. Ja varam šo vidi labiekārtot tā, lai pašiem patīk un citiem ir prieks rādīt, tas ir tā vērts. Ja uz Gulbeni cilvēki vēlas braukt ciemos, tam ir arī ekonomiska atdeve, jo tiek izmantoti ēdināšanas, naktsmītņu pakalpojumi, tūrisma piedāvājums. Un galu galā labi, ja zaļie ceļi tiek lietoti pašu novada iedzīvotāju atpūtai, sportiskajām aktivitātēm, veselības nostiprināšanai.”

Viņš pauda, ka Latvijā faktiski “zaļie dzelzceļi” ir kļuvuši par daļu no sabiedriskā transporta sistēmas. Sevišķi vasarā, jo, piemēram, līdz Gulbenei daudzi labprāt vasarā atbrauc ar vilcienu un minas ar velosipēdiem par “zaļo dzelzceļu”. T.Linkaits uzskata – Vidzemē un Gulbenē daudz jau ir paveikts “zaļā dzelzceļa” posmu attīstīšanā. Kurzemniekiem, kuri tagad kā partneri ir iesaistījušies projektā “Zaļie dzelzceļi II””, ir jāmācās no vidzemniekiem. “Kurzemnieki var ļoti daudz gatavu ideju paņemt no tā, kas jau izdarīts Gulbenē,” teica T.Linkaits.

Fakti

Par ERAF “Interreg VI-A” projektu “Zaļie dzelzceļi II”

* īstenošanas periods: 2023.gada 1.oktobris – 2026.gada 31.septembris;

* mērķis: palielināt “zaļo dzelzceļu” maršrutu un saistīto pakalpojumu pieejamību dažādām mērķa grupām, piemēram, bērniem, mazu bērnu vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti (arī pagaidu), kā arī iekļaut sociālo inovāciju, iekļaušanos un pieejamību produkta un pakalpojumu izstrādes procesā;

* finansējums: 1 179 970 eiro, no kuriem ERAF “Interreg VI-A Igaunijas – Latvijas programmas” līdzfinansējums ir 943 976 eiro.

* partneri: biedrība “Latvijas zaļo ceļu asociācija”, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Kurzemes plānošanas reģions, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Tartu Universitāte, nevalstiskās organizācijas “Avijõe Selts” un “Hāpsalu un Lēnemā muzeju dibinājums”, Valgas un Mulgi municipalitātes, Igaunijas Dzelzceļa muzejs Lavasārē.

Avots: Latvijas zaļo ceļu asociācija

Par “zaļo dzelzceļu” Gulbenes novadā

* Kopš 2019.gada Gulbenes novada pašvaldībai ir spēkā patapinājuma līgums ar VAS “Latvijas dzelzceļš” par šajā teritorijā esošo “zaļo dzelzceļu” nodošanu vietējai pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem. Zemes īpašniece tajā pašā laikā ir un paliek VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pašvaldības pienākums ir savā administratīvajā teritorijā esošos “zaļā dzelzceļa” posmus uzturēt lietošanai atbilstošā kārtībā.

* “Zaļais dzelzceļš” novadā ir divos virzienos: no robežas ar Balvu novadu Litenes pagastā līdz Gulbenei (21 kilometrs); no Gulbenes līdz Rankas pagastā esošajai Gulbenes novada robežai (49 kilometri).

Avots: “Dzirksteles” arhīvs

+ 1