Par “Latvenergo” privatizāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību sabiedrībā runāja un turpina runāt.
Par “Latvenergo” privatizāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību sabiedrībā runāja un turpina runāt. Šā mēneša sākumā masu informācijas līdzekļos izskanēja informācija, ka “Latvenergo” izvērtējis četrus Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības finansēšanas variantus un par pieņemamāko uzskata īpašu elektroenerģijas pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu.
“Latvenergo” ierosina visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem radīt vienādus konkurences apstākļus un līdzvērtīgus mērķmaksājumus ieviest arī sašķidrinātās un dabasgāzes realizētājiem. “Beidzot ir pienācis tas laiks, kad visi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi pamazām sāk apzināties, ka jāstrādā pēc vienādiem noteikumiem, ka vienādiem jābūt savstarpējās konkurences pamatiem,” uzskata 7.Saeimas Tautas partijas deputāts Māris Vītols. Viņš domā, ka rūpīgi jāizvērtē elektroenerģijas dubultā tarifa problēma.
Cena paaugstināsies
Lai gan saistībā ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību izvērtēti četri tās finansēšanas varianti, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” uzskata, ka jebkurā gadījumā elektroenerģijas cenu paaugstinās. Tarifa palielināšana būtiski ietekmēs un samazinās “Latvenergo” konkurētspēju, jo reālā dzīve pierāda, ka jau tagad elektrisko virtuves plīšu un apkures ierīču lietošanas izmaksas ir lielākas par gāzi patērējošo analogu lietošanas izmaksām. Informācijā, kas iesniegta vienā no Saeimas apakškomisijām, skaidrots, ka īpašā pievienotās vērtības nodokļa likmes elektroenerģijai būtība ir tā, ka elektroenerģijai noteiktā likme ir 21 procents. Daļu no šādi iegūtās naudas summas izlietotu bibliotēkas celtniecībai. Otrs finansiālais variants ir mērķmaksājums – nodoklis. Tā būtība – elektroenerģijas lietotāji par katru nopirkto kilovatstundu maksā 0,001 latu.
Neatbalsta celtniecību
Trešais variants – “Daugavas caurteces ienākumi” – paredz, ka mērķmaksājums ir piesaistīts Daugavas hidroelektrostaciju kaskādē saražotās enerģijas apjomam un ir no tā atkarīgs. “Latvenergo” darbinieki šajā variantā saskata negatīvas sekas. Proti, ka elektroenerģijas pārdošanas cena palielinās, tādējādi kļūstot gandrīz vienāda ar importētās elektroenerģijas cenām. Ceturtais variants viennozīmīgi ir elektroenerģijas tarifa paaugstināšana par tādu summu, kāda nepieciešama jaunas Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansējumam. “Vairāk nekā 50 procentu Latvijas iedzīvotāju neatbalsta šīs bibliotēkas celtniecību, uzskatot, ka valstī ekonomiskā situācija nav pietiekami laba. Iedzīvotāji nav tik turīgi, lai atļautos finansēt tik liela objekta celtniecību,” saka M.Vītols.
Jāmaksā naudā
“Iespējami vairāk jāizmanto tie finansiālie avoti, kas neietekmē iedzīvotājus, tādēļ Saeimā izveidota komisija, kas izvērtēs finansēšanas avotus. Visiem ir zināms, ka lielo uzņēmumu privatizācijas process, nekustamā īpašuma aprēķināšanas kārtība ir tāda, ka tikai 20 procentu no vērtības jāmaksā naudā, bet 80 procentu sertifikātos. Diemžēl lielākā daļa šo sertifikātu – pieci mil-joni – atrodas lielo uzņēmēju rokās, kas tos iegādājās no iedzīvotājiem par smieklīgi zemu cenu, lai izmantotu tālākā privatizācijā. Manuprāt, tā ir negodīga rīcība, tāpēc jāmaina izstrādātie likumi, nosakot, ka citādākai jābūt maksājumu proporcionalitātei: lielākā daļa jāmaksā naudā, nevis sertifikātos. Tad šo starpību, ko iegūtu no maksājumiem, varētu novirzīt Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecībai, tādējādi atbrīvojot iedzīvotājus no papildu maksājumiem. Laiks, kad visu bija iespējams privatizēt par sertifikātiem, ir pagājis, jo lielie uzņēmumi, ko grasāmies privatizēt šodien, piemēram, Latvijas kuģniecība, dod peļņu,” uzskata M.Vītols.
