Jānis Sprudzāns nebaidās būt prasīgs pret savām fotogrāfijām
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja lielajā izstāžu zālē ir apskatāma valmierieša Jāņa Sprudzāna fotogrāfiju izstāde. Fotogrāfs sevi sauc par amatieri, lai gan viņa darbi liecina par augstu profesionālismu, kas izkopts pašmācībā. Izstādē ir apskatāmas vairāk nekā 30 fotogrāfijas, kas ļauj izjust saullēktu un rietu skaistumu, ezeru ūdeņu klusumu un šūpoties mākoņu baltajos spilvenos.
“Pati pirmā fotoizstāde man bija Valmieras kultūras centrā. Fotogrāfijas apceļojušas arī vairākus pagastus. Valmieras puses ļaudis manus darbus jau ir apskatījuši, tāpēc nolēmu tos parādīt arī citu novadu ļaudīm. Izstādē ir skatāma pavisam neliela manu darbu daļa,” stāsta fotogrāfs, kurš ir profesionāls akmeņkalis. Filmiņu skatās pret gaismu
Jānis bijis tikai tāds puiškāns, kad pirmo reizi paņēmis rokā fotoaparātu “Ļubiķeļ”. Tolaik bijis problemātiski iegādāties līdzekļus fotofilmiņu attīstīšanai.
“Sākumā man vispār nebija sajēgas, kā tikt pie fotogrāfijas. Aizgāju uz veikalu pirkt fotofilmu, bet tur man prasa, kādu vajag. Nezināju, ko atbildēt. Tad, kad pirmā fotofilma bija piefotografēta, es to izņēmu no aparāta, atritināju, lai pret gaismu paskatītos, kādas bildes sanākušas. Kas tad tur varēja sanākt! Tolaik nebija, kas paskaidro, kā jārīkojas. Tikai pamazām uzkrāju zināšanas,” atceras J.Sprudzāns.
Iemaņas fotografēšanā Jānim atvieglojušas arī dienestu Padomju Armijā. “Krājkasē biju iegādājies loterijas biļeti un laimēju paklāju. Tā vietā izvēlējos ņemt naudu, lai par to iegādātos visu nepieciešamo fotografēšanai. Armijā vajadzēja fotografēt visus un visu,” stāsta fotogrāfs. Astoņdesmito gadu sākumā
J.Sprudzāns strādājis fotodarbnīcā Valmierā, bet šis darbs viņam šķitis vienmuļš, jo nācies fotografēt lielākoties portretus dažādiem dokumentiem. Ar daudz lielāku azartu viņš iemūžinājis fotomirkļus no moto un autosacīkstēm, sekodams vadošo sportistu tuvās un tālās gaitās.
“Kad motobraucējs Kristers Serģis beidza savus startus, arī man vairs nebija kam just līdzi, tāpēc šobrīd visu brīvo laiku veltu dabas ainavu fotografēšanai,” stāsta J.Sprudzāns.
Apceļojis Latviju
Jānis ir apceļojis visu Latviju, lai tvertu skaistākos mirkļus dabā.
“Vidzemi un Latgali esmu krustu šķērsu izbraukājis. Esmu pārliecinājies, ka dabu fotografēt ir ļoti grūti. Var uzņemt simts un vairāk kadru, no kuriem neviens nebūs derīgs. Rīts ir vispiemērotākais laiks fotografēšanai, kad tikko aust saule. Saules lēkts un riets ir ārkārtīgi īss brīdis. Tas ilgst tikai dažas minūtes,” stāsta fotogrāfs.
J.Sprudzāns priekšroku dod krāsu foto, lai gan uzskata, ka tas ir dārgs vaļasprieks. Ja savulaik viņš izmantojis fotodarbnīcu pakalpojumu bilžu gatavošanā, tad tagad ar to nodarbojas pats, jo tas dod darbības brīvību.
“Neesmu fotogrāfs, kurš stundām ilgi uzturas vienā vietā. Tad jau labāk iepriekš izpētu, kā kurā brīdī uz fotografēšanai iecerētā objekta kritīs vēlamie gaismas stari, un uz šo vietu atbraucu vēlreiz,” stāsta Jānis.
Fotogrāfs atzīstas, ka ļoti gribētu nofotografēt zibeni. Līdz šim tas nav izdevies tā, lai Jāni apmierinātu fotogrāfijas kvalitāte, kaut arī uzņēmumā redzamas vienā laikā četras zibens šautras. Fotogrāfs pabijis arī citās valstīs kā tūrists. Par ceļojumiem stāsta plašs fotogrāfiju klāsts, tomēr Jānis uzskata, ka ceļošana grupā vienmēr raksturojas ar steigu.
“Ja saņemtos, varētu izveidot izstādi arī par citās valstīs skatīto, bet pagaidām neesmu šim darbam pieķēries,” saka fotogrāfs.
Viņš ar nepacietību gaida vasaru, kad būs vairāk saules un daba uzdāvinās skaistus mākoņus. Dažkārt Jānis ir gatavs mērot vairākus kilometrus, lai pietuvotos mākonim un to nofotografētu vēlamajā rakursā.
