Lai skauģi skauž, bet savu dzimšanas dienu es nosvinēju kā karaliene! Mans mīļais bija sarūpējis man rožu vannu. Tā bija silta burbuļvanna – līdz malām pilna ar rožu ziedlapiņām. Es mirku rožu smaržās, skūpstos un šampanietī. Speciāli man mīļais bija pasūtījis apkaimē labākos muzikantus. Skanēja liega saksofona balss un es kusu kā saldējums.
Šajā brīdī bijām tikai mēs abi. Tas nekas, ka apkārt draugi un tie, kas mūs apkalpoja. Tas nekas, ka viņam bez manis ir bijušas un ir citas. Tas nekas, ka arī manā dzīvē ir sava pagātne. Es pat nezinu, vai starp mums tagad ir kas nopietns un cik ilgi tā turpināsies. Tas nekas. Jo savā 25. dzimšanas dienā es biju karaliene. Un tā ir laba zīme. Lai skauģi skauž! Lai aprunā! Lai trin mēles! Lien kaut no ādas ārā! Lai lādas! Tas viss ir velti. Visa nenovīdība nopil un nobirst no manis kā ūdens, kā rožlapiņas. Pāri palieku tikai es pati. Joprojām brīva. Un es pat nezinu, ar un vai ar kādu esmu kopā. Pat nezinu, vai vēlos būt ar kādu kopā. Priekā!
