Kas gan būtu mūsu dzīve bez nodokļiem! Tie līdzinās amerikāņu kalniņiem – te lejā, te atkal augšā. Tiklīdz savu dzīvi cilvēks pakārtojis kārtējam jaunam nodoklim, amata vīri jau gudro, kā ieviest atkal kaut ko jaunu.
Piemēram, šinīs dienās valdība, lai pakalpotu Starptautiskā Valūtas fonda norādēm, apņēmusies lemt par to, cik augstu celt mājokļa nodokli. Tiesa, tas gan tikšot ieviests ar nākamā gada pirmajām dienām.
Gluži kā bērnībā lasītā pasakā, aizdevēju ierosinājums saistās ar trim variantiem nekustamā īpašuma nodokļa likmes celšanai mājoklim. Ja pasakā tēva dēliem bija iespēja jāt pa kreisi, pa labi vai taisni, izvēloties mazāko ļaunumu no trim, tad, ieviešot jebkuru no trim variantiem mūsu dzīvē, tad nekustamā īpašuma maksājums par dzīvojamo platību, nākamajā gadā pieaugs vairākas reizes, jo vērā tiks ņemta arī kadastrālā vērtība.
Bet ne jau trīs variantu skaidrojums, pielietojot matemātiskus procentu rēķinus ir galvenais. Cilvēkus uztrauc fakts, ka valdība atkal ir atradusi iespēju, kā panākt iecerēto, proti, ja ir dzīvoklis vai māja, tad no šā nodokļa neviens, kam jumts virs galvas, neizspruks.
Neviens cilvēks nav muļķis, lai nesaprastu, ka valstij nodokļi ir jāmaksā. Jautājums ir tikai par to, vai tāpat jau nav gana ar pievienotās vērtības, sociālo, ienākuma, nekustamā īpašuma un citiem nodokļiem. Izdoma var būt bezgalīga, tikai no cilvēka nevar paģērēt visu. Tad jau atliek noteikt arī dvēseles nodokli, sak, kas dzīvs un kustas, lai maksā. Ak, šie nodokļi, nodoklīši!
