“Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis, ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt. Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis, kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.”
Māte ir tas cilvēks, kurš sargā mūs, jau sākot no mūsu piedzimšanas dienas. Viņa nesavtīgi mīl, lolo, aizstāv, uzmundrina un rūpējas par mums visas mūsu dzīves laikā. Māte ir gatava ziedot sevi, lai tikai viņas bērnam vienmēr klātos labi. Lai arī bērni sen jau izauguši lieli, mātēm viņi vienmēr ir un paliks viņu mīļie, mazie bērni, par kuriem viņas nebeigs rūpēties un domāt līdz pat mūža beigām.
Mātes mīlestība ir bezgalīga. Šo mīlestību nav iespējams salauzt vai atņemt. Māte mīlēs savus bērnus, lai kas arī notiktu. Viņa spēs piedod visu – pāridarījumus, sirdēstus un sāpes, savukārt sava bērna prieka, veiksmes un izdošanās brīžos mātes prieks būs dubults. Viņas ir mūsu sargeņģeļi un mūsu stiprais balsts. Pie viņām var rast patvērumu, sajusties saprastiem un saņemt padomu ikvienā dzīves situācijā…
Ar pirmajiem ziediem un prieku par pavasari ir atnākusi Mātes diena. Rīt ikviens dosimies sveikt savas mammas, vecmāmiņas un arī vecvecmāmiņas. Pasniegsim ziedus, varbūt arī kādu mazu un mīļu dāvaniņu un, pateicībā noliecot galvu, teiksim paldies par visu to labo, ko viņas ir mūsu labā darījušas. Paldies tev, māmiņ, par to, ka esmu, paldies par tavām rūpēm, glāstiem, negulētajām naktīm, paldies par taviem padomiem! Tu man esi vislabākā!
