Ar katru brīdi Gulbenes pilsēta kļūst arvien skaistāka. Tas ir pavasara veikums, jo plaukst koki un krūmi, parkā sākušas ziedēt ievas, dārzos pumpurus ver plūmes un ķirši. Un kur tad vēl daudzkrāsaino tulpju, narcišu un citu pavasara ziedu jūra, kas lielākoties diemžēl vērojama privāto māju pagalmos iekārtotajās puķu dobēs. Tur zied daudzkrāsu prīmulas, atraitnītes, jau pieminētās tulpes un narcises, bet pilsētas centrā ziedu dobes un apjomīgās keramikas ziedu kastes ir tukšas.
Saprotu, ka katrs puķes stāds maksā naudu, tomēr nedomāju, ka, piemēram, atraitnītes ir pašas dārgākās puķes. Tās tik labi šobrīd iederētos ziedu traukos, kas atrodas laukumā pie Gulbenes kultūras centra un Gulbenes bibliotēkas. Tikpat labi tās jau varēja rotāt dobi, kas tika izveidota Gulbenes centrālajā skvērā kādreizējās strūklakas vietā. Labi, ka centrālā skvēra dobē veiksmīgi ir pārziemojušas tulpes, kas tagad zied, jo pretējā gadījumā arī tur neko vairāk par pelēcīgu augsni tā arī neieraudzītu. Savulaik skaisti ziedēja rozes pie viesnīcas. Varbūt šiem cēlajiem ziediem tur nepatika, varbūt paši nepratām tos saudzēt, bet arī šis laukums ir tukšs, lai gan varēja priecēt ar pavasarīgo ziedu krāšņumu. Tā arī nav saprotams, vai tā arī ir ziedu dobe, kas atrodas Bērzu un Rīgas ielas stūrī netālu no “Bingo” bāra. Tajā šobrīd uzziedējuši daži narcišu ceri. Protams, vieglāk ir iestādīt ziemcietes. Tās ir izturīgas, prasa mazāk rūpju. Domāju, ka Gulbenē būtu cilvēki, kuri labprāt audzētu puķu stādus, lai pēc tam ar lepnumu varētu teikt: “Lūk, šīs atraitnītes ir manis audzētas!”
Ir pilsētas, kur tieši tā notiek. Nesaprotu, kāpēc citviet tas ir iespējams, tikai ne pie mums.
