Evikas Siliņas valdība pirmajās 100 dienās paveic solītos steidzamos darbus un apliecina prioritātes

23.decembrī aprit pirmās 100 dienas, kopš darbu sāka Evikas Siliņas izveidotā valdība, kuras darbības deklarācijā uzsvērts, ka Latvijas lielākā vērtība ir tās cilvēki. Līdzšinējie valdības lēmumi, tai skaitā budžeta sagatavošanas procesā, apliecina, ka nozīmīgākās prioritātes ir valsts drošība, cilvēku labklājība un ilgtspējīga attīstība. Šajā laikā jau ir izdevies paveikt teju visus neatliekamos darbus, par ko vienojās valdību veidojošie partneri.

“Liels gandarījums par to, ka Ministru kabinets pirmās 100 dienas mērķtiecīgā komandas darbā paveicis jaunās valdības noteiktos neatliekamos uzdevumus. Izstrādāts un pieņemts arī 2024. gada valsts budžets, kurā noteiktas trīs skaidras prioritātes – izglītība, veselība, iekšējā un ārējā drošība. Mēs vienosimies par galvenajiem paveicamajiem uzdevumiem arī nākamajā gadā – šādā veidā sabiedrība daudz labāk varēs sekot līdz tam, vai valdība strādā veiksmīgi, un vai pildām savus solījumus. Viens no lielajiem uzdevumiem, pie kā darbs jau ir sācies, ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana mūsu uzņēmējiem, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tāpat pašlaik finiša fāzē ir vadības rīcības plāna izstrāde – mans uzstādījums ir bijis arī tajā noteikt daudz skaidrākus sasniedzamos mērķus nekā iepriekšējos plānos. Esam aizvadījuši ļoti labu pirmo darba cēlienu, bet tas ir tikai sākums – es un ministru komanda turpinām darbu, lai pildītu savus solījumus par Latvijas labklājības, drošības un vienotas sabiedrības veicināšanu,” par valdības darbu saka Evika Siliņa.

Steidzamie darbi

Apstiprinot jauno Ministru kabinetu šā gada 15. septembrī, valdību veidojošie partneri vienojās par sešiem steidzami veicamajiem darbiem, parakstot atsevišķu memorandu par to. Šie uzdevumi pirmajās 100 dienās ir pamatā izpildīti. Noteiktie steidzami veicamie darbi līdz šā gada 31. decembrim bija:

• ieviest atbalsta mehānismus elektrības sadales tarifa daļas kompensēšanai;
• vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanas procesu;
• ieviest banku peļņas nodokli;
• ratificēt Stambulas konvenciju;
• nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu;
• izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Jaunā valdība jau pirmajā Ministru kabineta sēdē lēma atbalstīt Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos risinājumus, lai mazinātu elektroenerģijas tarifu izmaksu pieaugumu. Pamatojoties uz likuma grozījumiem, šajā gadā no oktobra līdz decembrim visām mājsaimniecībām sadales tarifa fiksētā maksa samazināta par 60 %. Savukārt no 2024. gada 1. janvāra mājsaimniecības ar vienas vai trīs fāžu 16A, 20A vai 25A pieslēgumiem saņems valsts atbalstu divu gadu garumā, nodrošinot pakāpenisku nevis strauju tarifu fiksētās daļas pieaugumu. Šim mērķim valdība piešķīrusi 50 miljonus eiro, un tas skars 95% mājsaimniecību. Gatavojoties neplānotiem apstākļiem, kad energoresursu cenu kāpums kļūst ārkārtēji augsts, nākamgad Ministru kabinetam būs iespēja lemt par mērķēta atbalsta sniegšanu konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Šo atbalstu varētu saņemt aptuveni 40-50% mājsaimniecības.

Lai atvieglotu klientu iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu banku konkurenci, valdība 12. decembrī apstiprināja grozījumus četros likumos. Ar šo grozījumu pakotni tiks panākts ievērojams pārkreditēšanas izmaksu samazinājums patērētājam. Plānots, ka pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, patērētājam tas kļūs lētāks, vieglāk izdarāms, kā arī visu procesu varēs īstenot attālināti. Šie grozījumi likumos vēl jāapstiprina Saeimai.

Tā kā 2023. gadā kredītiestādēm izveidojusies neplānota ievērojama peļņa augsto kredītu procentu likmju dēļ, bija nepieciešams nodrošināt taisnīgāku gūto augsto ienākumu sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā. Tika rasts risinājums un izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, uzliekot par pienākumu ar 2024. gadu kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā.

Vairākus gadus neatrisinātu jautājumu izdevās vērst par labu tieši Evikas Siliņas vadītajai valdībai – šī gada 31. oktobrī valdība atbalstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju. To 30. novembrī ratificēja arī Saeima. Šī konvencija ir nozīmīgs dokuments, kura mērķis ir aizsargāt sievietes, bērnus un ģimenes no jebkādas vardarbības, sodīt pāridarītājus, kā arī veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Līdztekus saskaņotas sadarbības izveidei valstī tiks ieviesta virkne pasākumu, lai vardarbībā cietušajiem sniegtu vispusīga palīdzību un aizsardzību.

Tāpat nozīmīgi, ka arī pirmajās 100 valdības dienās, pēc vairāk nekā 20 gadu ilgiem centieniem, Saeima atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, kas paredz reģistrētas partnerības ieviešanu Latvijā. Tie paredz, ka no 2024. gada 1. jūlija divas pilngadīgas personas – gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma – varēs vienkāršā un ērtā veidā reģistrēt savas attiecības pie zvērināta notāra. Šis juridiskais ietvars nodrošinās divu cilvēku personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.

Sarežģīts darba process norit arī pie jauna ilgtspējīga izglītības finansēšanas modeļa izveides. Izglītības un zinātnes ministrija ir konceptuāli sagatavojusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli – “Programma skolā”, un pašlaik notiek saskaņošanas process ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Valsts budžets

Viens no Evikas Siliņas valdības pirmajiem uzdevumiem bija sagatavot un apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. Šā gada 9. decembrī Saeima budžetu apstiprināja. Tā galvenās prioritātes ir vērstas uz ilgtspēju un ieguldījumiem drošībā, veselībā un izglītībā. 2024. gadā aizsardzības nozarei paredzēts vēsturiski lielākais budžets 1,12 miljardu eiro apmērā. Arī veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai papildus piešķirti 275 miljoni eiro. No izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro visnozīmīgākais ir finansējums atalgojuma palielināšanai pedagogiem – 91,3 miljoni.

Ārējā un iekšējā valsts drošība

Lai stiprinātu valsts ārējās aizsardzības spējas, valdība ievērojamus līdzekļus piešķīrusi pretgaisa aizsardzības un kaujas spēju stiprināšanai. Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu un pretkuģu raķešu sistēmu iegādi, līdz gada beigām paredzēts noslēgt līgumu par raķešu artilērijas sistēmu iegādi. Turpinās Valsts aizsardzības dienesta ieviešana un nodibināts valsts uzņēmums “Valsts aizsardzības korporācija”, lai ilgtermiņā stiprinātu aizsardzības spējas un Latvijas militāro industriju.

Papildus finanses piešķirtas algu palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam, u.c.), tai skaitā Probācijas dienestam 23 miljonu eiro apmērā. Valdībai ir apņēmusies arī nākamajos gados palielināt atalgojumu tieši dienestiem, kas nodrošina iekšējo drošību Latvijā.

Nozīmīgi partneri Latvijas drošības stiprināšanā ir Kanāda un citu NATO valstu sabiedrotie karavīri. Kanāda šī gada 10. novembrī Latvijai piegādāja 15 “Leopard 2” tankus ar atbalstošo personālu, un nākamgad izvietos helikopterus un prettanku raķešu sistēmas. Aktīvi turpinās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšana no bataljona līdz brigādes līmenim, kas nozīmē ievērojamu sabiedroto karavīru skaitu pieaugumu. Paredzēts, ka no 2024. gada vidus Dānija uz Latviju nosūtīs vienu Dānijas Karalisko bruņoto spēku karavīru bataljonu, demonstrējot Dānijas apņēmību turpināt sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā.

Papildus gādājot par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, novembrī valdība atbalstīja pastiprināta robežapsardzības režīma izsludināšanu plašākā pierobežas teritorijā, lai veicinātu cīņu pret nelegālo imigrāciju. Tāpat septembrī valdība atbalstīja Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu. Un līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigta žoga uzbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Lai stiprinātu valsts drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos, Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprinās kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Turpmāk par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā.

Stiprināta ir arī mediju vide. Sabiedrisko mediju budžets 2024. gadā palielināts par 5,5 miljoniem eiro, tostarp arī lai pastiprinātu cīņu pret nelegālā satura retranslāciju. Lielāks finansējums novirzīts arī sadarbības projektiem starp nacionālajiem un reģionālajiem medijiem, īpašu uzmanību pievēršot Latgales mediju telpai un diasporai.

Starptautiskā arēnā Latvija turpina saglabāt nemainīgu eiroatlantisko kursu un atbalstīt Ukrainu. Kopš Krievijas agresijas sākuma Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai ir sasniedzis 587 miljonus EUR (~ 1% no IKP). Ārpolitikā sekmēta ciešāka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība kopēja viedokļa veidošanā. Neapstājas darbs arī pie tālākas Krievijas starptautiskās izolācijas – Latvija sniegusi atbalstu reģistra izveidei, lai fiksētu Krievijas agresijas radītos zaudējumus Ukrainai. Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, liedzot ceļu satiksmē Latvijā piedalīties Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Vēsturisku brīdi Eiropas Savienība, Ukraina un arī Latvija piedzīvoja 14. decembrī, kad ES valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.

Izglītība

Latvijas izglītības sistēmā ir uzsākta pāreja uz Vienotu skolu, kas pēc būtības nozīmē izglītības procesu tikai valsts valodā. Vienotas skolas kontekstā pašvaldībām piešķirti papildus vairāk nekā 4,9 miljoni.

Novembrī valdība konceptuāli apstiprināja piedāvājumu kompleksiem risinājumiem augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas bērnam. Tie ietver plaša veida uzlabojumus, piemēram, pedagogu atalgojuma paaugstināšanu un slodžu sabalansēšanu, optimālas klašu grupas pieejas ieviešanu un jaunu skolu finansēšanas modeļa izstrādi. Piedāvāts veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī paredzēts veidot investīciju programmu skolu infrastruktūras attīstībai.

19. decembrī valdība apstiprināja grozījumus MK noteikumos, līdz ar ko no 1. janvāra par 12% palielināsies pedagogu minimālā atalgojuma likme, savukārt pirmsskolas pedagogiem tā pieaugs par 23%.

Atbalstam augstākajai izglītībai un zinātnei nākamajā gadā paredzēti 17,4 miljoni eiro. Lielāks fokuss ir likts uz STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) izglītības stiprināšanu.

Veselības aprūpe

Papildus finansējums valsts budžetā 75,3 miljoni eiro apmērā ieplānots veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un mediķu izglītībai. Tas ļaus ārstu vidējo darba samaksu palielināt par vidēji 221 eiro, aprūpes personālam – par 85 eiro, atbalsta personālam par – 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem – par 40 eiro.

Veselības pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei papildus novirzīti 48,1 miljoni, tādejādi samazinot rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem. Nozīmīgs finansējuma pieaugums (12 miljoni eiro) panākts Mātes un bērna veselības programmā. Sagatavoti un nozares diskusijās vairākkārtīgi pārrunāti priekšlikumi, kas dos iespēju samazināt recepšu zāļu cenas Latvijas iedzīvotājiem par apmēram 15-20%. Savukārt, lai paplašinātu kompensēto medikamentu klāstu, papildus piešķirti 21 miljons eiro. Būtisks finansējums tiks veltīts, lai uzlabotu pakalpojumus onkoloģijas jomā (9,6 miljoni eiro).

Daudz lielāka uzmanība jaunā budžeta ietvaros paredzēta arī mentālajai veselībai – 1,1 miljons eiro. No 2024. gada janvāra būs pieejami papildu pakalpojumi, kā psihiatra dežūrtelefons, agrīnās intervences programma pieaugušajiem ar psihiskās veselības traucējumiem Rīgā un Daugavpilī, kā arī nākamo gadu tiks realizēts pilotprojekts – vērtībās balstīta veselības aprūpe depresijas ārstēšanai.

Atbalsts uzņēmējdarbībai

Līdz ar preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums un slieksnis, no kura uzņēmumam jāreģistrējas par PVN maksātāju. Taču, lai ierobežotu inflācijas sekas, valdība lēma grozīt PVN likumu, paaugstinot PVN reģistrācijas slieksni līdz 50 000 eiro. Papildus šiem grozījumiem likumā paredzēts arī mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Savukārt, lai veicinātu uzņēmējdarbību un reģionos radītu jaunas darba vietas, valsts budžetā ir iekļauts papildus finansējums 70 miljonu apmērā aizdevumiem uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai.

No nākamā gada par 43 % lielāks būs atbalsts uzņēmējiem lauksaimniekiem, nodrošinot 24 miljons eiro kredītprocentu dzēšanai – kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju projektiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem. Un par 80% vairāk kā pērn tiks nodrošināts atbalsts lauksaimniekiem ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai.

Kultūra un jaunieši

Kultūras nozarē liels atbalsts piešķirts kultūras pieejamībai bērniem un jauniešiem. Budžeta ietvaros par 1,4 miljoniem eiro (uz katru jaunieti par aptuveni 40%) palielināts atbalsts programmai “Latvijas skolas soma”, kas iepazīstina skolēnus ar kultūras notikumiem un procesiem. Tāpat tiks palielināts kultūras iestāžu darbinieku atalgojums – panākti papildu 3,81 miljoni eiro atalgojuma celšanai nozarē.

Savukārt bērnu tiesību aizsardzības jomā uzsākta reforma bērnu tiesības aizsardzības sistēmas pilnveidei. No janvāra tiks izveidots Bērnu aizsardzības centrs (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vietā), kura darbības prioritāte būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem.

Zaļais kurss un digitalizācija

Šīs valdības laikā Eiropas Komisijai iesniegts aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts. NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam visās tautsaimniecības nozarēs. NEKP projektā ietverta virkne pasākumu, lai nodrošinātu enerģētiskās drošības stiprināšanu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu un emisiju samazināšanu. NEKP gala versiju Latvija iesniegs līdz nākamā gada jūnija beigām.

Turpinās pāreja uz videi draudzīgu transportu. Uzņēmums “Škoda Vagonka” ir saņēmis nepieciešamo atļauju elektrovilcienu ekspluatēšanai tirgū un ir uzsākti pasažieru pārvadājumi 4 elektrificētos maršrutos: Aizkraukle, Tukums, Skulte un Jelgava.

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, papildus “eParaksts mobile” risinājumam, e-adresei un citiem iestāžu pakalpojumiem tagad var piekļūt arī ar Smart-ID, kas sevi ir apliecinājis kā drošs un sabiedrībā plaši lietots risinājums.

Labklājība

Sociālo pakalpojumu pilnveides jomā valdība lēmusi paplašināt atbalstu un nodrošināt lielāku pakalpojumu pieejamību dažādam sabiedrības grupām. Piemēram, no 1. novembra pieejams jauns sociālais pakalpojums – Atbalsts lēmumu pieņemšanā -, kas ļauj atbalstāmajai personai pašai pieņemt sev nozīmīgus lēmumus.

No nākamā gada sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada. Piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, pakāpeniski tiks atjaunota, un sākot ar 2029. gadu tā tiks maksāta visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem.

Atbalstīts arī valdības priekšlikumu par 100 eiro palielināt pabalstu “mūžīgajiem bērniem”. No nākamā gada būs pilnveidots arī atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem – pilotprojekta ietvaros tiks nodrošināta uzturošā terapija – multiprofesionālas komandas darbs un ABA terapijas, ergoterapijas, logopēda, speciālā pedagoga nodarbības.

Lai veicinātu mājokļu pieejamību, valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Mājokļu politikas pamatnostādnes 2023.-2027. gadam. Paredzēts, ka turpmāk absolūtais minimums Latvijā būs vismaz 10 000 jaunu dzīvokļu izbūve gadā iepretim līdzšinējiem 3000.

Finansiāls atbalsta pieaugums panākts arī braukšanas maksas atvieglojumos vairākām iedzīvotāju grupām. Tostarp papildu finansējums miljons eiro apmērā piešķirts bērniem bāreņiem braukšanai valstspilsētu sabiedriskajā transportā.

Savukārt, rūpējoties par dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgām iespējām visām ģimenēm, Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par atbalsta sniegšanu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības (jeb auklīšu) pakalpojuma iegādei, atvieglojot finansiālu slogu ģimenēm. Līdz ar to pašvaldības var pieteikties atbalstam bērnu pieskatīšanas pakalpojumam, kam kopumā ir piešķirts ES fondu finansējums 16,27 milj. eiro apmērā.

Detalizētāks apkopojums par valdības paveikto pirmajās 100 dienās pieejams Ministru kabineta vietnē.