Šogad Muzeju nakts tēma bija veltīta ekoloģijai. Latvijā tās moto bija “Par tīru pasauli”, tāpēc pagājušās sestdienas vakarā arī pati daba gādāja par to, lai pēc tveicīgās dienas nolītu veldzējošs lietus, liekot pie Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja, klēts un Vecgulbenes muižas kompleksa ēkām smaržot pavasara ziediem un ievām. Tādējādi Muzeju nakts pasākumu apmeklētājiem dodot iespēju izbaudīt tās burvību.
Šajā Muzeju naktī Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli un atklātā krājuma glabātavu – muzeja klēti – kopumā apmeklēja 2855 cilvēki. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējā Muzeju naktī. Visvairāk apmeklētāju skaits – 1639 – muzeja izstāžu zālēs ar interesi aplūkoja divas jaunas izstādes: “Mežģīnes”, kas ir Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja kolekcija, un “Arhitektūra un mode” no Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja krājumiem. Muzeja darbiniekiem nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem par fotogrāfijās redzamajām Gulbenes ēkām, ielām, cilvēkiem un mākslas priekšmetiem.
Savukārt muzeja klētī, ko apmeklēja 1216 cilvēki, tuvi un tāli ļaudis varēja aplūkot ne tikai senos amata rīkus, bet arī iegādāties keramiķu Ingrīdas Cepītes un Laimdotas Kliesmetes darinājumus, vērot, kā top amatnieka Laimoņa Dziedātāja no koka gatavotās latvju rakstu zīmes, kā stellēs garumā stiepjas audums. Īpašu jautrību, kas rosināja raitam dejas solim, klētī radīja kapela “Sābri”. Lieliski iederējās arī folkloras kopas “Līgo” dziedātās dziesmas. Uz ugunskura lielā katlā vārījās arī „Gulbenes krīzes zupa”. Tās baudītāji atzina, ka zupa izdevusies lieliska.
Muzicē ielu muzikanti
Līdz ar centrālā ugunskura iedegšanu muzeja pagalmā tika atklāts arī pirmais ielu muzikantu saiets, kurā piedalījās saksofonists Arnis Graps no Balviem, Aivars un Oskars no Cēsīm, Aivars un divi Jāņi no Smiltenes, kā arī Jānis Bokalders no Gulbenes. Ielu muzikantu sniegumā Muzeju nakts apmeklētāji labprāt klausījās, sēžot jaukajā Vecgulbenes muižas pagalmā, kur darbojās āra kafejnīca. Bija iespējams iemalkot Piebalgas alu, kā arī nogaršot mājās darinātu vīnu. Daudzi labprātāk baudīja jaungulbenieša Dzintara Galeja vīnu, citi atzina, ka labāks ir stāmereniešu Līgas un Leonīda Brosovu ģimenes raudzētais vīns. Vecgulbenes muižas pagalmam Muzeju naktī bija izdevies uzburt sajūtu, ka viss notiek kādā citā valstī nevis, Gulbenē, jo nemitīgi tur mainījās ļaudis, kas nesteidzīgi izbaudīja visu.
Interesi izraisīja arī Vecgulbenes muižas muzeja ekspozīcija, kas pārsteidza ar senlaicīgiem priekšmetiem. Latvijas karte pie muzeja apliecināja, ka Muzeju nakti Gulbenē apmeklējuši ne tikai ļaudis no novada pagastiem, bet arī no citām pilsētām un pat Lietuvas.
Piedāvā interaktīvas izdarības
Muzeju nakts izdarībās iesaistījās arī jauniešu centrs “Bāze”, kur interesentiem bija sagatavotas dažādas interaktīvas darbības un izdarības. Apmeklētāji uzkavējās Spēļu zālē, lai uzspēlētu kādu galda spēli, grieza “Lielo uzdevumu ratu”. Iegriežoties “Piparkūku pieliekamajā”, bija iespējams pagatavot piparkūku. Zāle bija pārtapusi par deju placi, kur ikviens dejas cienītājs varēja izlocīt kājas. Bija arī unikāla iespēja nakts melnumā apmeklēt jauniešu centra fotosalonu un iemūžināt sevi fotogrāfijā.
Skatītāju netrūka ne Vecgulbenes muižas kamīnzālē, kur Gulbenes Tautas teātris izrādīja E.Sagānas lugu “Zirgs bezsamaņā”, ne muzeja pagalmā, kur Lejasciema amatierteātris “Paradokss” spēlēja A.Bankas lugu “Visi radi kopā”. Savējiem no visas sirds līdzi juta lejasciemieši, kuri arī bija ieradušies uz Muzeju nakts pasākumiem.
Krietni pirms Muzeju nakts sākuma Gulbenes centrā uz grāmatnīcas “Zvaigzne” kāpnēm drūzmējās dažādu paaudžu cilvēki, lai ne tikai par izdevīgām cenām iegādātos kādu sen kārotu izdevumu, bet arī uzzinātu, kā veicies bērnu zīmējumu konkursa dalībniekiem.
Drūzma nerimās pat tad, kad ielās iezagās krēsla. Bija iespējams apmeklēt arī grāmatnīcu “L – grāmata”.
Mācās un cep pankūkas
Muzeju nakts pasākums notika arī Druvienā, kur vecajā skolā – muzejā bija pulcējušies aptuveni 60 cilvēki. “Šogad apmeklētāju nebija tik daudz kā iepriekš, bet tas netraucēja mums – cilvēkiem – sajusties kā dabas sastāvdaļai. Piemēram, vienā mācību stundā, kas notika vecās skolas klasē, runājām par zāļu tējām, gatavojām to uzlējumus,” stāsta Druvienas vecās skolas – muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne. Vairāk nekā 20 apmeklētāju mērojuši ceļu arī uz “Silmaču” muzeju, lai “Silmaču” saimes istabā ne tikai ceptu, bet arī nobaudītu pankūkas. Muzeja vadītāja Sandra Āre stāsta, ka ne katram izdevies atšifrēt, ka garšīgas pankūkas var izcept arī no makaroniem. Nobaudītas arī lielās “Silmaču” pankūkas, kā arī tādas, kas labi izdodas tad, ja ceptas uz īpašas vācu pannas.
Muzeju nakts ir pagājusi, bet, jautājot cilvēkiem, kas tajā paticis vislabāk, viņi atzina, ka tā bijusi šī pasākuma patīkamā un nepiespiestā gaisotne, pasākumu daudzveidība, iespēja labi pavadīt sestdienas vakaru gandrīz līdz pirmajiem gaiļiem.
