Pārāk daudz ažiotāžas un rezonanses izskanējis par Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu, kas plašākai sabiedrībai pazīstams arī kā Neo. Viņš uzdrīkstējās, jo vēlējās parādīt sabiedrībai, kā pats norāda, cik vārdos solītā jostu savilkšana bijusi patiesa. Savā rīcībā noziedzīgas darbības viņš nesaskata, jo datus publicējis cēlu mērķu labad.
Neizprotamas ir runas par Neo sodīšanu un padarīšanu viņu par noziedznieku. Ierēdņu algas tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas, tātad daļa ir jebkuram no mums. Neo atklāja to, kas tiek slēpts un noklusēts. Piekrītu tam, kurš teica, ka mūsu valstī nevis “ķer” valsts izzadzējus, bet mēģina aizturēt šīs nozagšanas atmaskotāju. Un vai “uzpūstais” ierēdņu aparāts mūsu valstī joprojām nav par lielu?
Sabiedrība tikai kārtējo reizi pārliecinājās, ka daudziem “treknie gadi” joprojām turpinās, laikā, kad ļoti daudzi palikuši bez darba un arī bez bezdarbnieka pabalsta, gaidot garā “simtlatnieku” rindā un cerot, ka varbūt pēc kāda laika tiks pie darba, lai varētu nopelnīt kaut mazāk par minimumu, bet tomēr kaut cik. Daļai nav naudas elementārām lietām – pārtikai, medikamentiem, izglītībai, trūkst līdzekļu, lai mazo palaistu bērnudārzā, trūkst naudas pat nopirkt lietotu apģērbu, bet tajā pašā laikā ir tādi, kuriem turpinās trekno gadu dzīres. Vai mūsu valstī valda taisnīgums un samērīgums? Cilvēki diemžēl vairs netic, ka pie mums vēl var kaut ko mainīt uz labo pusi.
