Meža zvēru uzskaites dati liecina, ka zvēru skaitam ir tendence palielināties, protams, kādā vietā nedaudz vairāk, citā – mazāk. Izņēmums ir stirnas, kurām pagājusī bargā un sniegotā ziema nebija labvēlīga, un to skaits vietām ir krietni samazinājies.
“Stirnu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada uzskaiti ir samazinājies vidēji par 36 procentiem. Tiesa, ne visur samazinājums ir vienāds. Kur sniega bija vairāk, arī stirnas cieta vairāk. Tagad stirnu skaits varētu būt apmēram tāds pats, kāds tas bija 2006.gadā. Taču tas nav nekas traģisks. Es vienmēr esmu teicis, ka nav ļaunuma bez labuma. Nav tā, ka stirnas būtu simtprocentīgi gājušas bojā, izdzīvoja stiprākie eksemplāri, un gaidāms ir kvalitatīvs populācijas pieaugums,” vērtē Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš. “Limitus mēs jau esam saplānojuši. Mednieku viedoklis ir, ka viņi skatīsies pēc reālās situācijas. Turklāt, ja mednieki medīs tāpat kā līdz šim, ka plānotie daudzumi netiek nomedīti, tad nekas ļauns nav gaidāms.”
Palielinās aļņu medību limitu
Aļņu skaits ir palielinājies līdz 2245 dzīvniekiem. Par aļņu savairošanos liecina postījumi mežos. L.Kļaviņš spriež, ka dziļajā ziemā aļņi bijuši mazkustīgi, tāpēc to uzturēšanās vietās ir grauztas gan priežu, gan egļu audzes. “Tas liecina, ka dažās vietās aļņu blīvums ir liels. Aļņu medīšanas limitu ir paredzēts palielināt līdz 23 – 24 procentiem no uzskaitītajiem dzīvniekiem. Turklāt katru gadu apmēram 40 procenti tiek medīti dzīvnieki, kas ir jaunāki par gadu. Tie ir ēdelīgākie,” norāda L.Kļaviņš. Arī staltbriežu ir nedaudz vairāk -1477, taču tos ir paredzēts medīt tikpat, cik pērn – vidēji 11 procentus dzīvnieku. Turklāt dati liecina, ka ne tikai pērn, bet arī iepriekšējos gados visu šo dzīvnieku medīšanai noteiktie limiti netika sasniegti. “Aļņus nomedī 70 līdz 80 procentus no atļautā daudzuma. Līdzīga situācija ir ar briežu un sevišķi ar stirnu medīšanu, kas pērn nomedīta tikai puse no limita. Ko nenomedīja, to paņēma dabas stihija, lūši, vilki un klaiņojošie suņi,” secina L.Kļaviņš.
Nomedī labi ja pusi no atļautā
Meža cūku skaits ir saglabājies pērnā gada līmenī, bet nomedīta ir tikai puse no atļautā daudzuma. To ir gana daudz – 5623. L.Kļaviņš norāda, ka nevajadzētu pārņemt daža laba mednieku kolektīva pieredzi – barot meža cūkas un tās nemedīt. Tad tās sāk nākt uz mājām, posta zemnieku kartupeļu un labības laukus. “Galvenais ir nepieļaut, lai sākas iedzīvotāju sūdzības. Tad situācija tiek saasināta. Lai gan cūkām barības pietiek, tās, protams, vēlas panašķoties,” secina L.Kļaviņš. Arī bebru skaits palicis gandrīz nemainīgs, bet tos medī vēl mazāk. “Bebrus varēja medīt līdz 30.aprīlim, šie dati pašreiz tiek apkopoti. Provizoriski šķiet, ka aprīlī mednieki varētu būt pastrādājuši labāk, bet arī droši vien kā kurā vietā. Aprīlis ir tukšais mēnesis, kad neko citu nemedī, varbūt mednieki varētu būt bijuši aktīvāki uz bebru medīšanu. Tagad bebrs ir nelimitēts dzīvnieks, tādēļ medniekiem nav jānoraksta atļaujas un teorētiski rezultātiem vajadzētu būt labiem,” spriež L.Kļaviņš.
Diemžēl netiek medīti citi nelimitētie dzīvnieki. “Pa visu virsmežniecības teritoriju ir nomedītas 609 lapsas, 209 jenotsuņi (priecē, ka tie tiek vairāk medīti), meža caunas – 48 (tas ir ļoti maz), ūdeles, kas būtu jāmedī un jāmedī, pa visu virsmežniecību ir tikai 2. Mazos zvēriņus neviens negrib medīt. Lapsas un jenotsuņus, visticamāk, medīja tādēļ, ka Pārtikas un veterinārais dienests maksāja naudu, bet citi zvēri savukārt nevienam nav vajadzīgi. Bebru var vismaz vēl apēst, bet ko darīsi, piemēram, ar ūdeli?” saka L.Kļaviņš.
Uz dzīvi apmetušies 11 lāči
Protams, kā vienmēr topā ir vilki un lūši. Vilku skaits ir par 14 lielāks, bet lūšu ir par 7 vairāk, Ziemeļaustrumu virsmežniecības mežos to pavisam ir 114 un 331. “Jau vairākus gadus tiek medīts pa 20 lūšiem, bet tomēr to arvien ir daudz. Barības bāze – stirnu – ir pietiekama, tāpēc arī plēsoņas vairojas,” secina L.Kļaviņš.
Virsmežniecības mežos uzskaitīti arī 11 lāči, no kuriem 7 dzīvo Balvu mežos un tikai pa 2 Gulbenes un Alūksnes mežos. Iepriekš lāči atnāca pāri robežai no Krievijas vai Igaunijas, bet tagad ir zināms, ka tie tepat gulējuši ziemas miegu. “Domāju, ka vismaz par 80 procentiem var teikt – viņi te dzīvo,” saka L.Kļaviņš.
