Ceturtdien, 20.maijā, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, daļa deputātu un nodaļu speciālistu tikās ar Beļavas pagasta pārvaldes darbiniekiem, iestāžu vadītājiem un iedzīvotājiem. Uz abpusēju domu apmaiņu bija ieradies nedaudz vairāk kā 20 beļaviešu, kuri neskopojās ar konkrētiem jautājumiem domes pārstāvjiem.
S.Daudziņa norādīja, ka Beļavas pagastā aktuāla ir kultūras nama rekonstrukcija, kā arī lūdza pagasta pārvaldes vadītāju Aivaru Rakstiņu informēt par ūdenssaimniecības projektu. Viņš paskaidroja, ka ir aktualizēts ūdenssaimniecības projekts Ozolkalnā. Šobrīd tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, tad projektu nodos sabiedriskajai apspriešanai. Problemātiska šobrīd ir ūdensvada pārņemšana Letēs, kur ir uzkrājušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju un nodokļiem.
Pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” vadītāja Inese Žuka interesējās par izmaksām, kas saistās ar bērnu ēdināšanu. “Šobrīd mūsu pirmsskolas iestādē par 30 santīmiem bērni ēd gan zupu, gan otro ēdienu katru dienu. Ja šī cena tiks noteikta lielāka, vai tas nozīmē, ka turpmāk bērni ēdīs šikāk? Skaidrs ir, ka tad daudzi vecāki nespēs samaksāt par pusdienām un krāsies parādi. Vai brīvpusdienas būs sagatavošanas grupu audzēkņiem?“ jautāja vadītāja. Domes Sociālās un veselības nodaļas vadītājs Jānis Antaņevičs skaidroja, ka tiek apzināts sagatavošanas grupu bērnu skaits novadā, bet tas var mainīties. Tika diskutēts arī par vecāku iespējām samaksāt par bērnu ēdināšanu.
Rūp pagasta ceļi
Beļavietis Ziedonis Jansons bija norūpējies par iespējām sakārtot pagasta ceļu, kas ved gar Augulienas ezeru. “Treknajos gados to varēju atļauties, bet šodien vairs nespēju uzturēt šo ceļu, mainīt caurtekas un tamlīdzīgi,” teica Z.Jansons. A.Rakstiņš paskaidroja, ka šo ceļu tuvākajā laikā sakārtos. Tam ir paredzēts atjaunot grants segumu. “Tādu ceļu pagastā ir daudz, tāpēc izvērtēsim prioritātes. Tāda pagasta ceļa, kas nebūtu izbraucams, pagastā nebūs. Uz ceļiem strādājam nepārtraukti. Viss maksā naudu, tāpēc darbus veicam iespēju robežās,” skaidroja pārvaldes vadītājs. S.Daudziņa atzina, ka līdzekļi, ko pagasti var atvēlēt ceļiem, ir ievērojami samazinājušies. Šobrīd tā ir 2003.gada līmenī. Pagastu ceļiem paredzētos līdzekļus dala proporcionāli kilometriem. “Diemžēl proporcija ir saglabājusies, bet naudas kļuvis mazāk,” piebilda S.Daudziņa.
Ir vajadzīgs grafiks
“Lai gan pagasts ir noteicējs daudzos jautājumos, tomēr bez novada domes lēmuma nevienu projektu realizēt nevar. Vai novadā ir izstrādāts konkrēts grafiks pagastu ciematu ūdensvadu, kanalizācijas, ceļu, ielu, skolu, bērnudārzu un citu objektu renovācijai? Ja šāda informācija no pagastiem tika apzināta, tad ir būtiski zināt, kad tas notiks, lai nebūtu tā, ka tas, kurš vairāk kliegs, pirmais dabūs. Vai tiks ņemts vērā objektu tehniskais stāvoklis, vai izlases kārtībā? Katrs pārvaldes vadītājs teiks, ka viņam ir vissliktākā situācija. Deputātiem vajadzētu vizuāli novērtēt situāciju. Vai arī novada kultūras un sporta pasākumiem ir grafiks, lai tie nenotiktu tikai pilsētā, bet arī pagastos,” interesējas Valdis Skopāns. Deputāts Voldemārs Mezītis, kā arī Ivars Kupčs norādīja, ka sporta pasākumi ir plānoti arī pagastos atbilstoši to sporta bāzēm. Šobrīd arī novada kultūras pasākumi tiek organizēti pagastos. “Apkopotie un pagastu pārvalžu iesniegtie projekti ir dažādās stadijās. Daļa tika izstrādāti treknajos gados, tāpēc tiem šodien ir ļoti grūti sakārtot tehniski ekonomisko pamatojumu un akceptēt to lietderību. Tāpēc izvērtējam situācijas, kur ir lietderīgi realizēt lielu projektu, kur pietiek ar nelieliem finansiālajiem līdzekļiem. Domes deputāti šobrīd nenoraida nevienu pagasta pārvaldnieka vēlmi, bet mums gribas, lai pārvaldnieks ir saimnieks savā pagastā, ” skaidroja S.Daudziņa.
