Pirmdien, 17.maijā, vārdadienu svinēja gulbenietis Dailis Leimanis. Viņš ir viens no 180 Daiļiem Latvijā.
Dailis atzīst, ka viņš nemaz nezina, kāpēc vecāki viņam ir izvēlējušies šādu vārdu, taču viņam patīk, ka tas nav sevišķi populārs. “Gulbenē, šķiet, esam tikai kādi četri Daiļi. Man patīk savs vārds, neesmu nekad vēlējies kādu citu,” saka šīsnedēļas gaviļnieks.
Galvenais ir atcerēties
Vārdadienu gan Dailis īpaši plaši nesvin, vien nedaudz atzīmē ģimenes lokā. “Es neesmu no lieliem svinētājiem. Skolas laikā gan tika svinēts, turklāt diezgan plaši, taču tagad man tas vairs tik ļoti nepatīk,” atzīst Dailis. Protams, viņam ir patīkami, ka vārdadienā kāds piezvana vai apsveic satiekot. “Kādreiz, kad strādāju par šuvēju, svētkos bija karstais telefons. Esmu vietējais, diezgan ilgi biju arī strādājis par šuvēju, man bija daudz klientu. Tad tiku sveikts gan vārda, gan dzimšanas dienā. Protams, arī tagad daudzi atceras. Es bieži vien aizmirstu, kad kādam ir vārdadiena. Reizēm gadās atcerēties otrā dienā, tad arī apsveicu – galvenais ir vispār atcerēties,” ir pārliecināts gaviļnieks.
Gunnars Treimanis par Daiļiem saka tā: “Fantastiski labsirdīgi; lokani kā zuši, visu panes, jo ir apveltīti ar humoru. Vislabāk jūtas kompānijās, kur tiek līksmi runāts un fantazēts. Starp viņiem ir talantīgi gleznotāji, ārsti un mūziķi. Ar savu dzīves izjūtu iederas visos salonos un prezentācijās.” Dailis atzīst, ka vārda raksturojums viņam atbilst diezgan precīzi. Viņš atklāj, ka atbilstība ir arī pēc horoskopa. “Esmu bijis arī pie dažādiem astrologiem, un viņi visu diezgan precīzi ir pateikuši par mani. Tas liek aizdomāties. Acīmredzot tiešām viss par cilvēku jau ir ierakstīts kaut kur zvaigznēs. Un vecāki jau zina, kādu vārdu ir jāizvēlas bērnam,” spriež Dailis.
Apgūst pašmācības ceļā
Gulbenieši kādreiz Daili pazina kā labu un profesionālu šuvēju, pēc tam viņš pievērsās celtniecībai. “Šuvēja amatu es apguvu pašmācības ceļā. Šuvējam ir jābūt precīzam, akurātam. Es sākumā tāds nebiju, varētu pat teikt, ka šī profesija vispār neatbilda manai būtībai. Taču profesija mani ļoti izmainīja,” atzīst Dailis. “Tam, ka nācās to mainīt, noteicošais bija ekonomiskais stāvoklis. “Man šķita kaut kā jocīgi – esi pieprasīts meistars, bet nevari pietiekami nopelnīt ar savām rokām. Aizbraucu pastrādāt uz ārzemēm, un jāteic, ka arī šobrīd šāda doma palaikam lidinās pa galvu, jo arī tagad ir pienākusi situācija, kad amats it kā ir pieprasīts, bet par to nemaksā. Bet šobrīd pats svarīgākais ir nopelnīt ģimenei iztiku.”
