Aizrit diena pēc dienas… Gads jau atkal gandrīz pusē, un atkal ir pienācis tas laiks, kad skolās skan pēdējais zvans. Šajā dienā skolās parasti valda jauka un mīļa, taču arī mazliet skumja noskaņa, jo pēc pavisam īsa brīža absolventiem būs jāšķiras no visa ierastā – no skolas sola, biedriem un skolotājiem.
Pēdējais zvans iezvana arī ieskaišu un eksāmenu laiku devīto un divpadsmito klašu skolēniem. Viņiem šajā brīdī ir jāsaņemas, jāpārvar slinkuma velniņš un jāiztur vēl pēdējie pārbaudījumi, un tad jau viņi saņems dokumentus par skolas absolvēšanu. Taču arī ar to nekas vēl nebeigsies, patiesībā – tas būs tikai garā ceļa sākums. Būs jāpieņem vēl daudzi svarīgi lēmumi, jātiek galā ar dažādiem pārbaudījumiem, jāizmanto izdevības, jātiecas pretī saviem sapņiem un jāsamierinās arī ar kādu neizdošanos. Tas viss viņiem vēl ir priekšā…
Devīto klašu skolēniem, kas ir nolēmuši turpināt mācības vidusskolā, problēmu droši vien nebūs, taču pārējie skolēni ir ļoti lielas dilemmas priekšā – kas ir tas, ko īsti mācīties? Iespējas ir ļoti plašas, taču šobrīd izvēlēties īsto un pareizo profesiju ir ļoti grūti. Jau tāpat pašreiz ir grūti atrast darbu, kur tad nu vēl spēt uzminēt, kādi speciālisti mums būs nepieciešami pēc pāris gadiem. Un vai vispār mūsu valstī būs nepieciešami labi un zinoši speciālisti?
Skolu beidzējiem gribas novēlēt gudrību, neatlaidību un veiksmi. Lai viņiem izdodas izturēt pārbaudījumus, pierādīt savas zināšanas un pēc tam atrast pareizo ceļu dzīvē! Lai viņiem nepietrūkst vēlmes sasniegt iecerēto un neapstāties pie paveiktā!
