Nu jau informatīvā telpa čum un mudž no reklāmas trikiem 10.Saeimas vēlēšanu gaidās. Katrs atbildīgs pilsonis lauza galvu, par ko balsot rudenī. Es šajā ziņā neesmu izņēmums.
Sākumā uzķēros uz to tautas kustību, kas solīja, ka valsti izglābs labi cilvēki. Tātad arī es. Bet tad uzzināju, ka tautpautieši arī nolēmuši, ka ir “labie”, tāpēc grib pievienoties. Un tad es aizdomājos par to, ko vispār šodien nozīmē būt labam cilvēkam. Kā sacīt jāsaka, kur tik neskaties, visur “labie”. Visi ir tik labiņi, ka nelabi metas.
Labuma klišeja jau līdz šim reklāmā ir gana daudz ekspluatēta – sākot jau ar labu pārtiku labiem cilvēkiem. Uz ko vēl mani tautieši var uzķerties? Uz goda jēdziena ekspluatāciju, ko labi pārzināja jaunlaicēni, kas, manuprāt, arī ir pie vainas, ka esam tur, kur esam? Kādi vēl mums ir raksturīgie zīmoli, ko varam pasmelties no tautas teikām un pasakām?
“Rīga nekad nebūs gatava” – tas tā kā par alus reklāmu vai? “Trešais tēvadēls” kaut ko tur par traku dārgi sakalkulējis ar to “gaismaspili” jeb nacionālo bibliotēku. Pat muļķu partija mums ir bijusi. Diemžēl diez ko populāra nekļuva, jo kurš gan ir gatavs atklāti pieskaitīt sevi muļķiem. Tas nozīmē, ka arī antiņu partijai, ja tāda tiktu nodibināta, piekrišanas nebūtu. Neko daudz mani nepārliecina arī apvienība “Vienotība”, jo tā izslēdz zemniekam raksturīgo savrupību.
O, zemnieku partija! Tā arī nekur mūs nav novedusi. Tāpat kā jēdzienu “brīvība”, “Tēvzeme”, “nacionālā neatkarība” izmantošana politikā, jo izrādījies, ka vienmēr aiz šiem vārdiem slēpies pa kādam savtīgam politikānim. Kas mums atliek… nacionālais lepnums – blondi mati, zilas acis. Pēc kā tas ož? Pēc skaistuma, kas, kā zināms, patiešām var izglābt pasauli, jo tā vismaz ir acīm redzama un neapstrīdama vērtība.
Esmu dzirdējis, ka valstī jau ar panākumiem darbojas, zīmējas un labdarības akcijas rīko Blondīņu asociācija. Domāju, ka ne velti tā aktivizējusies akurāt pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
Ka tikai tūliņ nenotiks arī blondīņu partijas dibināšanas kongress. Un lai! Esmu gatavs balsot par zilacainām blondīnēm uz augstiem papēžiem. Ziniet ko – ja arī tāda partija nenodibināsies, tad es izpētīšu visu citu partiju sarakstus un nobalsošu par to, kur visvairāk blondīņu. Tā, lūk!
