Mākslinieks no paralēlā ciemata – Kalnienas (labots)

Ralfs Treimanis par Kalnienu: “Vieta, kur viss pieder latviešiem.”

Pārsteiguma un apbrīnas sajūta pārņem nezinātāju, pirmoreiz ienākot Kalnienas tautas namā. Sakoptība, mājīgums – tās ir divas pirmās domas, kas ienāk prātā. Bet, ieejot tautas nama zālē un redzot sienu gleznas skatuves zonā, liekas neticami, ka tādā mazā vietā kā Kalniena ir iespējami šādi lielformāta mākslas darbi. Kurš gan spēj par to samaksāt?! Interesējoties tālāk, “Dzirkstele” noskaidroja – šā noformējuma autors ir profesionāls mākslinieks Ralfs Treimanis.

Pārcēlās uz Kalnienu Ziemassvētkos

Ralfs ir cilvēks, kurš no galvaspilsētas pārcēlies uz dzīvi laukos. Savējais šeit jau piecus gadus. Te ir viņa ģimenes mājvieta.

Laikrakstam mākslinieks stāsta: “Ienācām šeit salīdzinoši nesen – 2018. gada Ziemassvētkos. Pirmais, kas mūs šeit sagaidīja, bija sniegs. Pirmie baltie Ziemassvētki pēc daudziem pelēkiem gadiem! Kalnienai vispār piemīt īpaša, gaiša un silta aura. Šādus cilvēkus, pārliecinātus savas vietas Patriotus (jā, ar lielo burtu), šādu atsaucību un nesavtīgu palīdzību sastapu pirmoreiz mūžā! Atsevišķs cilvēks, ģimene – jā, bet lai viss ciems?! Kad reģistrējāmies pie ģimenes ārsta, māsiņa, uzzinot, no kurienes esam (no Kalnienas – red.), iesaucās: “Ā, tas paralēlais ciemats!” Es izbolīju acis un pārjautāju: “Paralēlais?” Viņa pretī: “Jā, tur dzīvo citādāki cilvēki! Tur nav ne zviedru, ne dāņu, tur viss pieder latviešiem, daudz dažādu pašu ražotņu, cita attieksme pret visu, fantastiska kultūras dzīve!” Un tas viss arī pierādījies šo piecu gadu laikā. Nu, ceļa segumu šeit gaida jau desmitiem gadu, bet… Bet citādi, kamēr šeit būs šie cilvēki, Kalniena ne tikai eksistēs, bet plauks un attīstīsies! Tā es to redzu šobrīd un arī nākotnē.”

Ralfs ir sajutis Stāmerienas un Kalnienas savstarpējo nošķirtību tīri mentāli. Par Kalnienu viņš saka: “Šeit ir savs dzīves ritms, Stāmerienā savs. Jā, lepojamies ar Stāmerienas pili, baznīcu, ezeru, taču darbība, vides attīstība, kultūras dzīve katrai šai vietai ir sava.”

Par atšķirīgā pievilcību Ralfam ir uzskats, ka šo identitāti noteikti vajag saglabāt un katrs vietējais iedzīvotājs to cenšas un centīsies darīt līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņš teic: “Esmu runājis ar Kalnienas cilvēkiem. Sadzirdēju ierosinājumu apvienot Stāmerienas tautas namu ar Stāmerienas pili – tam noteikti būtu rezultāts, bet Kalnienas un Stāmerienas tautas namu apvienošana diezin vai ir laba doma. Pasākumi pārklāsies, kā gan tie varēs nepārklāties!”

Par vietējās varas nostādnēm ilūziju neesot. Ralfa viedoklis: “Tā kā Latvijas valdība nedzird savu tautu, vietējā pašvaldība cenšas neatpalikt… Protams, ir vilšanās, bet Kalnienā neviens nav nolaidis rokas un nenolaidīs.”

Mākslai noskaņo ģimene un vide

“Pirmkārt, šeit, Kalnienā, ir skaisti! Kā ziemā, tā vasarā. Tie milzu ozoli visapkārt vien ko nozīmē! Miers. Klusums. Svaigs gaiss. Ir, kur mašīnu novietot. Cilvēki, draugi apkārt – ziniet, tas entuziasms ir… lipīgs. Un man patīk mans darbs, ja aizraujos, varu strādāt trīs dienas bez pārtraukuma,” saka Ralfs. “Lielākoties mans darbs maz atšķiras no manas atpūtas. Piemēram, noformējot tautas namu (noformēšana, starp citu, nav pabeigta), es patiešām atpūtos, guvu lielu morālu gandarījumu. Uzzinot, ka esmu mākslinieks, tautas nama vadītāja Marina Nagle palūdza noformēt kluba skatuves daļu, izsniedza materiālus, krāsas, pāris vakari un – voila! Tas nebija pasūtījuma darbs. Mani vienkārši palūdza. Tā kā budžeta nebija nekāda, izmantotās krāsas – tikai melna un balta. Pārējie materiāli Marinas vai mani personīgie. Pamatdoma, protams ir Kalnienas identitāte. Bānītis, Kalnienas pietura, Kalnienas muižas ēka un dīķis, tomēr gulbji simbolizē, protams, Gulbeni un novadu. Man patīk šis gulbja simbols! Kā redzējāt, pats to izmantoju tautas nama gleznojumā. Saviem lielformātiem tiku veidojis skices. Viss pārējais tapis bez skices, pat bez idejas, tīri tikai no sajūtām. Izņēmums ir Kalnienas panorāma, kur centos atainot ciemata centra galveno ēku siluetus pēc atmiņas. Protams, visu varēja izdarīt arī labāk un rūpīgāk, bet man pašam patīk, un tas laikam ko nozīmē.”

Par sevis meklēšanu mākslā un ienākšanu Kalnienā kā radošā miera ostā Ralfs teic: “Mani bērni grib ēst! Joks. (Ar lielu daļu patiesības.) Bet tā – mana ģimene. Kaut kādā brīdī sapratu, ka gribu darīt ko tādu, kas pašam rada prieku, ko paliekošu, nevis palīdzēt pārdot sū… Līdz ar to jau vairāk nekā desmit gadus ilustrēju bērnu grāmatas, zīmēju portretus un karikatūras, šobrīd, pateicoties drauga atbalstam, apgūstu CNC gravēšanas, frēzēšanas un griešanas iemaņas – skulptora amats mani vienmēr ir fascinējis.”

Uz jautājumu, vai ir iepazinis mākslas skolas, ka arī muzeja kolektīvu Gulbenē, Ralfs atbild: “Zinu, ka skola un muzejs ir, taču, būdams diezgan intraverts, maz kur iesaistos. Kā anekdotē: kamēr neiespers, nelidošu. Tā ka, ja kāds gribēs sadarboties, visticamāk, neatteikšu.”

Pavisam īsi viņš izsakās arī par pilsētas svētku rotu: “Parki uz šiem Ziemassvētkiem izrotāti fantastiski! Malači! Par pārējo… Nekad nekritizēju savus amata brāļus, un piekasīties jau var pie jebkā.”

Vizītkarte

Ralfs Treimanis par sevi: – Zīmēju, kopš sevi atceros. Esmu mācījies animācijas studijās “Dauka” un “Rija”, Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē.
Ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi varu uzzīmēt jebko un jebkurā tehnikā – gan digitāli uz planšetes, gan ar zīmuli vai otu uz jebkuras virsmas. Pilnībā pārvaldu dizaina jaunākās digitālās programmas, varu sagatavot darbu jebkurai drukas un izvietošanas platformai. Esmu zīmējis karikatūras un komiksus žurnālam “Dadzis”, laikrakstam “Nakts”. Kā animators esmu strādājis studijā “Dauka” – piedalījos “Kaķīša dzirnaviņu” un citu studijas projektu veidošanā. Esmu piedalījies bērnu ikgadējā pasākuma “Pilsēta pilsētā” organizēšanā un veidošanā. Kā animators, režisors esmu strādājis Francijā, Luksemburgā, esmu bijis arī pasniedzējs. Esmu strādājis reklāmas jomā starptautiskās aģentūrās un paša uzņēmumā. Ar mīļām sajūtām atceros savu pirmo darbiņu reklāmā – varbūt kāds vēl atceras “Grindex” ērgli un zvirbuli”?

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2023