Portugāle ir skaista zeme ar jauku klimatu un labām prakses iespējām slimnīcā. Tā apgalvo stāmereniete Monta Kušiņičeva, kurai trīs mēnešus bija iespēja gūt pamatīgu pieredzi kādā Portugāles slimnīcā.
Medicīnas māsa mēnesī pelna līdz 2000 eiro
Monta stāsta, ka vēl pēdējos skolas gados īsti nevarēja izšķirties, ko studēt. “Agrāk, ejot nodot asins analīzes, jau jutos nelāgi, nemaz nerunājot par kaut ko citu, bet tagad, apgūstot medicīnas māsas profesiju, šīs sajūtas ir izgaisušas. Problēmu nav,” stāsta Monta, kura studē Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā.
Praksē uz Portugāles slimnīcu jauniete nokļuva, piesakoties projektā un izturot konkursu.
“Prakse ilga no 7.februāra līdz 10.maijam. Septiņas nedēļas guvu pieredzi terapijas un piecas nedēļas – ķirurģijas nodaļā. Pārsvarā man bija jārūpējas par guļošiem pacientiem. Katru rītu slimnieki jānomazgā, jāiztīra zobi, jāsaķemmē mati, jāiesmērē ar krēmu, jāsaģērbj, jāpasniedz brokastis un ik pēc 4 stundām jāmaina slimnieka pozīcija, lai nerastos izgulējumi,” atceras Monta.
Pirms tam viņa ir guvusi pieredzi, būdama praksē arī kādā slimnīcā tepat Latvijā, tāpēc ir ievērojusi atšķirības, kas valda šeit un Portugālē. Viņa novērojusi, ka Portugālē slimniekus slimnīcā ēdina četras reizes dienā. “Pusdienās un vakariņās vienmēr ir gaļa vai zivs ar salātiem un kartupeļiem, arī saldais, sulas un vienmēr augļi. Pie mums pat atsevišķās kafejnīcās tik garšīgi negatavo! Tur pastiprināti pievērš uzmanību tam, kā tiek klātas gultas. Piemēram, pusstundu tiek klāta slimnieka gulta, lai tā būtu perfekta un nevainojama un lai uz palaga nebūtu nevienas grumbiņas. Medicīnas māsas dara visu – maina guļošajiem slimniekiem pamperus, mazgā pacientus. Turpretī Latvijāmedicīnas māsas pārsvarā darbojas ar medikamentiem un procedūrām. Portugāles slimnīcā katru dienu pie katra pacienta nāk friziere, kura nogriež matus un nodzen bārdu. Ja ir nepieciešams, medicīnas māsas nogriež arī nagus,” stāsta Monta.
Viņa ievērojusi, ka portugālieši stingri ievēro dienas režīmu. Ja pusdienlaiks ir paredzēts tieši stundu, tas tam arī tiek izmantots. “Tajā laikā medicīnas māsu neviens netraucē, ja nu vienīgi notiek kāds akūts gadījums. Tāpat viņām darba laikā ir trīs kafijas pauzes – katra pusstundas garumā. Viss norit pēc grafika, ja no pusē deviņiem līdz deviņiem ir kafijas pauze, tad visi arī dzer kafiju un neko citu nedara. Nav tā, kā pie mums – kad būšu brīva, tad arī aši došos pusdienot vai steigā izdzeršu kafijas tasi. Portugāļi saka, ka pie viņiem arī tagad ir krīze, bet tad, kad pastāstīju, kā dzīvo cilvēki Latvijā, viņu domas par krīzi mainījās, jo, piemēram, tur medicīnas māsa mēnesī pelna no 1000 līdz 2000 eiro,” stāsta Monta.
Viņa par vienu prakses mēnesi saņēma stipendiju 1000 eiro. Tas kā studentam esot bijis pietiekami. No šīs naudas katru mēnesi 150 eiro bija jāsamaksā par īrēto dzīvokli, kas esot bijis ļoti labā stāvoklī, ar mēbelēm un atradies pašā pilsētas centrā.
Uzticas vairāk
Topošā medicīnas māsa ir pārliecināta, ka Portugālē guvusi ļoti labu pieredzi turpmākajam darbam medicīnas nozarē. Redzesloks ir kļuvis daudz plašāks. “Kā medicīnas māsa esmu iemācījusies darīt visu, kas vien iespējams. Kad praksē biju Latvijas slimnīcā, medmāsas neko pašam neļāva darīt. Portugālē visā atļauj pašam iesaistīties. Radās sajūta, ka mums uzticas vairāk, bet te jaunos ierobežo. Arī slimnieki īpaši nevēlas, ka viņus uztic praktikantam, savukārt Portugālē tā nav. Pacienti ir atvērti un pretimnākoši. Viņi redz, ka atnāk jauna medmāsiņa, un ja, piemēram, uzreiz nesanāk paņemt asins analīzes, ir jāņem tās vēlreiz, bet portugāļi par jaunās medmāsiņas neveiksmi nedusmojas. Ja slimnīcā sanāca braukt kopā liftā ar ārstu, viņš vienmēr sasveicinājās, pajautāja, kā iet, tad atvadījās un novēlēja veiksmīgu dienu. Daudz pozitīvisma visapkārt. Ja sēdi mājās un nav garastāvokļa, vajag tikai iziet ārā, un tur tu vienkārši nevari nesmaidīt, jo apkārtējie ir tik pozitīvi,” smaida Monta.
Pārsteidz portugāļu miers
Jaunieti pārsteidzis portugāļu miers it visur. “It kā visiem – personālam un slimniekiem – ir kaut kādas problēmas, bet visi ir tik mierīgi un nosvērti. Viņi visu dara lēnām, nekur nesteidzas un neskrien. Tur es atguvu fantastisku miera sajūtu, kuras man šeit ļoti pietrūkst,” savās sajūtās dalās Monta.
Viņa uzskata, ka Portugāle ir daudzreiz attīstītāka nekā Latvija gan tehnoloģiju, gan cilvēku domāšanas ziņā. “Viņiem ir ļoti ciešas ģimenes saites. Jaunietis līdz 30 gadiem var dzīvot pie vecākiem un neko nedarīt. Viņi maksā par sava bērna izklaidēm un vajadzībām. Portugāļi nesaprot, kā mēs 18 gados varam studēt un strādāt vienlaikus,” stāsta jauniete.
Atrod savu sapņu zemi
Monta novērojusi, ka pārtika gan tur esot dārgāka nekā pie mums. “Bet ēdieni tur ir ļoti garšīgi. Esmu pat par pāris kilogramiem pieņēmusies svarā. Savukārt apģērbi ir lētāki. Tik, cik šeit mums tie maksā latos, tik tur eiro. Cilvēki tur nepārspīlē ar ārējo tēlu, jo bagātāks portugālis, jo viņš ir vienkāršāks,” zina Monta.
Jauniete novērojusi, ka, salīdzinot ar Latviju, kur skaistumkopšana arī ekonomiskās krīzes apstākļos ir aktuāla, Portugālē ir ļoti maz šādu salonu un tos vairāk apmeklē vīrieši, nevis sievietes. “Portugāļu vīrieši sevi kopj vairāk nekā sievietes. Radās tāda sajūta, ka tur vīrieši un sievietes ir apmainījušies lomām. Sievietes ir vīrišķīgas, agresīvākas. Vīrieši vienmēr ir sapucējušies, smaidīgi un noskuvušies. Staigā kā lelles. Ir laipni un uzmanīgi,” jūsmo Monta.
Pēc trim skaisti pavadītajiem mēnešiem jauniete sapratusi, ka Portugāle ir kļuvusi par viņas sapņu zemi. “Bija iespēja vienu dienu pavadīt pie okeāna. Tur es sajutos kā filmā! Baltas smiltis pludmalē, palmas, sērfotāji visapkārt un saule,” jūsmo Monta.
