Normunds Audzišs, SIA “Dimdiņi” īpašnieks, Gulbenes novada domes deputāts: – Skolēnu nodarbināšana vasarā apstājas pie papīru kārtošanas jautājuma. Uz brīdi, kamēr bērns vasarā strādā, viņš zaudē apgādājamā statusu. Ir vajadzīga tāda izziņa un vēl daudzas citas. Skolēnu ņemšana darbā vasaras periodā vairs nav tik vienkārša, kāda tā bija manā bērnībā. Toreiz gājām ravēt un tas bija vienkārši. Tagad bērnu ņemšanu darbā vasarā neviens uzņēmējs vairs neplāno. Ja kāda mamma paņem sev līdzi uz darbu palīgos bērnu, lai ravē kāpostus, tad tā ir pašas mammas atbildība. Valstī ir nopietni jādomā, kā atvieglot noteikumus bērnu pieņemšanai darbā.
Līga Bērziņa, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektore: – Vecākiem jāparūpējas par bērnu drošību. Sevišķi svarīgi nepieļaut, ka bērni vieni paši iet peldēties. Jāatceras, ka tīņi, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, bez vecāku (vai viņu pilnvarotās personas) klātbūtnes uz ielas vai sabiedriskās vietās var uzturēties līdz pulksten 22.00, nevis kā agrāk to atļāva likums līdz 23.00, pretējā gadījumā viņi no pulksten 22.00 līdz 6.00 var tikt nogādāti policijā. Turklāt vecāku pienākums ir arī neatstāt bērnu līdz 7 gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Par šiem pārkāpumiem – administratīvs sods.
Rolands Bračs, Gulbenes kristīgās draudzes “Jaunā paaudze” mācītājs: – Kārtējo reizi prātā nāk paruna, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Valsts piedāvā maz iespēju. Viss atkarīgs no ģimenēm, taču tajās daudzi vecāki ir bez darba, trūkst naudas. Tad bērniem vasaras nometnes atkrīt. Atliek likt lietā izdomu un pašiem vecākiem iesaistīt savus bērnus, piemēram, mājas darbos, ģimenes pasākumos. Ja mēs, vecāki, paši par saviem bērniem nedomāsim un nerūpēsimies un visu gribēsim novelt uz valsti, tad jau tā valsts mums ir Dieva vietā, kas visu risina. Mums pašiem ir pietiekami daudz savu iekšējo resursu.
