Mēs, kaimiņi būdami, ar Jēci un bezdarbnieku Pēci arī gribam iesaistīties visus aptverošā deklarācijas procesā vai, pareizāk sakot, poltiskā diskusijā. Nolēmām, ka rudenī, ejot vēlēt nākamās Saeimas valstsvīrus, nevadīsimies pēc tautas teiciena: lai kāds būtu muļķis, ka tik savējais. Mēs balsosim par vīriem ar mugurkaulu, bet ne partiju gvelžiem, kuri sen politiski bankrotējuši, bet kā mušas arvien no jauna lien pie medus poda.
Mīļie draugi, sen bija laiks atšķirt krāsas un būt politiski izglītotiem, nevis vadīties pēc bara principa. Tad nebūtu nonākuši tur, kur esam, bet jāsaka un jāatzīst tas, ka cilvēks no kļūdām mācās. Un mācību eksāmens būs jākārto rudenī, pareizi darīts, ka eksāmenam sākam gatavoties jau pavasarī.
Jāsecina, lūk, kas: kamēr pie mums pastāvēs partiju varza un dzims arvien jaunas, tikmēr turpināsies (piedodiet par izteicienu) politisks bardaks un segu vilks katrs uz savu pusi. Kā lai tiek pie jauniem deputātiem, kas domā par tautu?
No jauna izveidotās partijas pievienojās vecajām bankrotējošajām, tāpēc tās pildīs veco partiju diktātu un tiks pakļautas viņu domāšanas stilam. Piemēram, savulaik Rozes kungs no Zemnieku partijas, būdams lauksaimniecības ministrs, likvidēja cukura ražotni Latvijā. Lūk, šie un līdzīgi kungi, kuri paveikuši citus “populārus” varoņdarbus, atkal gatavojas sēdēt krēslos un turpināt vadīt valsti.
Nav politiskās atbildības, ir politiskie grupējumi, un šeit parastais cilvēks var strādāt vaiga sviedros visas 24 stundas diennaktī – turīgs nekļūs. Kungi deputāti sabiedrību noslāņoja, tā arvien vairāk vairo viņu bagātību un paši grupējumi kļūst mantkārīgāki. Un cerēt uz viņu kauna izpratni ir bezcerīgi, tomēr ir viens veids, kā to mainīt – tās ir vēlēšanas!
