LETA
Lai gan paredzēt nākotni ir visai nepateicīga nodarbe, taču, pirmkārt, ir notikumi, piemēram, vēlēšanas, kas atkārtojas ar zināmu regularitāti un vairāk vai mazāk piesaistīti konkrētam datumam; otrkārt, ir ilgstošāki procesi, kas visai paredzami turpināsies arī 2024. gadā; treškārt, pastāv zināmas attīstības tendences, piemēram, tehnoloģiju vai sociālajā jomā, kuru virzību ar lielāku vai mazāku ticamības pakāpi iespējams prognozēt. Tālāk sniedzam ieskatu tajos notikumos, procesos un tendencēs, kas saskaņā ar dažādu ekspertu domām mūs, iespējams, sagaida 2024. gadā.
Lielais vēlēšanu gads
Vēlēšanas 2024.gadā notiks vairāk nekā 70 valstīs, kurās pie balsošanas urnām kopumā dosies aptuveni 4,2 miljardi cilvēku, pirmo reizi vēsturē viņu skaits pārsniegs pusi no visas cilvēces. Tomēr tas nebūt neliecina par to, ka demokrātija pasaulē būtu vairāk izplatīta, jo daudzās valstīs vēlēšanas nenākas uzskatīt ne par brīvām, ne par godīgām. Piemēram, tā sauktās prezidenta vēlēšanas Krievijā faktiski ir tikai izrāde, kuras vienīgais mērķis ir kārtējo reizi leģitimēt pašreizējā diktatora Vladimira Putina atrašanos Kremļa saimnieka amatā un par kuru iznākumu neviens nešaubās. Līdz ar to, pretēji daudzu ekspertu apgalvojumiem, par to ietekmi uz situāciju pasaulē runāt ir bezjēdzīgi.
Tajā paša laikā šogad notiks vēlēšanas, kuru grūti prognozējamais iznākums patiesi var ietekmēt notikumu turpmāko gaitu visā pasaulē. Pirmkārt, tās ir ASV prezidenta vēlēšanas, kurās ar lielu ticamības pakāpi var uzvarēt bijušais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, ja vien viņa triumfa gājienu neapturēs tiesas. Pagājušā gada pašā nogalē Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa jau lēmusi, ka Tramps nevar balotēties šajā štatā saistībā ar dalību “dumpī”, tas ir, tā dēvētajā 6.janvāra uzbrukumā Kongresam. Tomēr gadījumā, ja tiesas galu galā neapturēs viņa startu republikāņu priekšvēlēšanās un attiecīgi arī startu novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kurās viņa ticamākais konkurents būs demokrātu kandidāts un pašreizējais prezidents Džo Baidens, Trampam ir ļoti lielas izredzes gūt revanšu pēc sakāves 2020.gadā. Savukārt Trampa iespējamā uzvara ļoti lielā mērā ietekmēs situāciju visdažādākajās jomās visā pasaulē, sākot ar klimata politiku un beidzot ar atbalstu Ukrainai tās cīņā pret krievu iebrucējiem.
Šogad gaidāmas arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kuras var kļūt par kārtējo apliecinājumu labējā pavērsiena tendencei visā Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar iespējamajām izmaiņām spēku samērā rodas jautājums par tradicionālās sociālistu un konservatīvo veidotās “lielās koalīcijas” turpmāko pastāvēšanu EP.
2024.gadā vēlēšanas, visticamāk, notiks arī trešajās Rietumu ģeopolitiskās varas trijstūra – Vašingtona-Brisele-Londona – pīlārā – Apvienotajā Karalistē, kur pēc ilgstošās toriju atrašanās pie varas var uzvarēt leiboristi, nesot lielas pārmaiņas kā Lielbritānijas iekšpolitikā, tā miglainā Albiona ārpolitikā.
Vēlētāji pie balsošanas urnām šogad dosies arī pasaules lielākajā demokrātijā – Indijā, kur uz trešo pilnvaru termiņu premjerministra amatā pretendē hinduistu nacionālistu partijas BJP līderis Narendra Modi, kurš tiek apsūdzēts musulmaņu un citu minoritāšu diskriminācijā, sekulārās valsts iekārtas apdraudēšanā un oponentu vajāšanā. Tajā pašā laikā viņa atbalstītāji slavē Modi nopelnus ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, korupcijas apkarošanā un stingras nostājas uzturēšanā attiecībās ar tradicionālajiem Indijas sāncenšiem – Ķīnu un Pakistānu.
Lielu ietekmi uz ģeopolitiku, globālo tirdzniecību un sabiedrību, domājams, atstās arī vēlēšanas Taivānā, kur norisināsies cīņa starp neatkarības atbalstītājiem un pret kontinentālo Ķīnu labvēlīgāk noskaņotajiem spēkiem, kā arī pasaules lielākajā musulmaņu valstī Indonēzijā.
Globālie konflikti
Šogad turpināsies Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, un cerības uz tā drīzu izbeigšanu mazinājušās pēc pagājušajā vasarā iecerētā ukraiņu pretuzbrukuma neveiksmes. Jau šā gada pašā sākumā par būtiskāko kļūs jautājums par turpmāko Rietumu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, kas pagājušā gada sākumā gan Vašingtonā, gan Briselē nonācis faktiskā strupceļā. ES nāksies meklēt ceļus, kā apiet Ungārijas premjera Viktora Orbāna veto vai piespiest viņu galu galā atbalstīt izmaiņas bloka ilgtermiņa budžetā, kuras cita starpā paredz 50 miljardu eiro lielu palīdzību Kijivai. Savukārt ASV Baidenam nāksies meklēt kompromisus ar republikāņiem, kuri apmaiņā pret atbalstu palīdzības turpināšanai Ukrainai pieprasa kardināli mainīt līdzšinējo neizlēmīgo imigrācijas politiku.
Savukārt eksperti norāda, ka 2024.gadā plašu ukraiņu pretuzbrukumu, visticamāk, nesagaidīsim, kamēr krievi centīsies konsolidēt jau iepriekš sagrābtās teritorijas Ukrainas austrumos. Eksperti arī ir vienisprātis, ka notikumi kaujaslaukā Ukrainā vislielākajā mērā ir atkarīgi no atbalsta, kuru Kijivai sniegs Rietumi, īpaši ASV. No vienas puses, Ukraina nākamgad beidzot varētu saņemt tik ilgi gaidītos iznīcinātājus un tālākas darbības rādiusa raķetes, taču no otras – pieaug bažas par arvien pieaugošo Rietumu “nogurumu” no kara, kam var būt īpaša loma nākamgad gaidāmajās daudzajās vēlēšanās.
Tajā pašā laikā Maskava demonstrē, ka tā ir gatava ilgstošam karam. Krievija 2024.gadā paredzējusi rekordlielus militāros tēriņus, aizsardzībai atvēlot gandrīz 30 % no kopējiem budžeta izdevumiem. Arī Krievijas bruņojuma industrija, par spīti sankcijām, krasi palielinājusi produkcijas apjomus, bet krievu dzīvā spēka rezerves ir ievērojami lielākas nekā Ukrainai, īpaši ņemot vērā, cik niecīga ir cilvēka dzīvības vērtība Kremļa totalitārā režīma acīs.
Tāpēc vairums ekspertu uzskata, ka drīzumā karu izbeigt sarunu ceļā nav izredžu, kamēr viena no pusēm nevarēs runāt no spēka pozīcijām. 2024.gadā, visticamāk, Ukrainā turpināsies intensīva karadarbība, nevienai no pusēm negūstot izšķirošus panākumus.
Karam Ukrainā pērn pievienojies arī konflikta saasinājums Tuvajos Austrumos, kuru izraisīja 7.oktobra slaktiņš, ko Izraēlā sarīkoja palestīniešu teroristiskais grupējums “Hamās”, noslepkavojot 1200 civiliedzīvotāju un sagrābjot aptuveni 240 ķīlniekus. Reaģējot uz šo uzbrukumu, Izraēla uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā, par mērķi pasludinot “Hamās” likvidāciju. Nav nekādu šaubu, ka šis karš turpināsies arī 2024.gadā, lai gan uz Izraēlu tiek izdarīts pieaugošs spiediens, cenšoties panākt karadarbības apturēšanu Gazas joslā. Pat tradicionāli vistuvākais Izraēlas sabiedrotais – ASV -, nemaz nerunājot par daudzām citām rietumvalstīm, sācis izrādīt neizlēmību, pieaugot spiedienam uz prezidentu Baidenu, ko izdara gan arvien daudzskaitlīgākais musulmaņu elektorāts, gan paša pārstāvētās Demokrātiskās partijas galēji kreisais spārns, kas tradicionāli bijis noskaņots pret Izraēlu. Lai gan nav šaubu, ka tīri militārā ziņā Izraēla salīdzinoši neilgā laikā Gazas joslā gūs uzvaru, visticamāk, jau šā gada pirmajā pusē par vissvarīgāko kļūs jautājums, kas uzņemsies šī anklāva pārvaldi. Par spīti visiem pretējiem apgalvojumiem un mudinājumiem, domājams, jau šogad pilnībā tiks apbedīta ceturtdaļgadsimtu uzturētā ideja par tā dēvēto divu valstu risinājumu. Līdztekus nerimst bažas, ka karadarbība Gazas joslā var pārtapt plašākā reģionālā konfliktā.
Nerimst saspīlējums arī ASV un Ķīnas attiecībās. Lai gan Eiropa izrāda lielu atturību pret absolūtu piesliešanos Vašingtonai tās varas spēlēs ar Pekinu, arī eiropiešu vidū pieaug satraukums par arvien lielāko ķīniešu politisko un ekonomisko ietekmi ne tikai pasaulē kopumā, bet arī pašu kontinentā. Vienlaikus Krievijas iebrukums Ukrainā vairojis bažas par Taivānas likteni, Pekinai arvien uzstājīgāk demonstrējot savas militārās varas muskuļus.
Līdztekus turpina pieaugt nestabilitāte Āfrikas Sāhelas zonā, kur, aizejot eiropiešiem, cenšas iespiesties krievi.
Ekonomikas nestabilitāte
Lai gan Rietumu ekonomikām 2023.gadā klājies visumā labāk, nekā iepriekš prognozēts, tās vēl nav izkļuvušas no nestabilitātes perioda, un, ilgāku laiku saglabājoties augstākām procentu likmēm, to sāpīgi izjutīs gan uzņēmumi, gan patērētāji, pat ja izdosies izvairīties no lejupslīdes. Saglabājoties ietekmei, ko uz globālo tautsaimniecību atstāj karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos, strukturālās pārmaiņas energoresursu tirgos, kā arī Covid-19 pandēmijas sekas, tiek prognozēts, ka ekonomikas pieauguma temps 2024.gadā palēnināsies, lai gan strauji kritumi nav gaidāmi un, visticamāk, kopumā būs vērojama pieticīga izaugsme.
Tajā pašā laikā turpināsies pandēmijas ievadītā savstarpēji saistītās globālās ekonomikas fragmentācija konkurējošos blokos, kas mainīs piegādes ķēdes un attiecības starp uzņēmumiem, radot jaunus sadarbības partnerus un jaunus sāncenšus.
Viena no galvenajām tautsaimniecības problēmām 2024.gadā joprojām būs inflācija, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm pasaulē sasniegs 5,8 %. Taču dažādās valstīs un reģionos inflācijas līmenis būs ievērojami atšķirīgs. Piemēram, attīstītajās ekonomikās, kur 2023.gadā vidējais inflācijas līmenis bija 4,6%, šogad tas būs tikai nepilni 3 %. Savukārt augušajās ekonomikā un jaunattīstības valstīs inflācija joprojām tiek prognozēta 7,8 % līmenī.
Zaļā enerģētika
Arī pāreja uz tā dēvēto tīro enerģiju mainīs ģeopolitisko situāciju. Kamēr rietumu kompānijas šogad turpinās meklēt ceļus, kā mazināt savu atkarību no Ķīnas piegādēm, abas puses, domājams, pastiprinās centienus pielabināt reģionālās lielvaras tā dēvētajos globālajos dienvidos, lai cita starpā nodrošinātu sev piekļuvi “zaļās enerģētikas” resursiem – litijam, varam un niķelim -, kuri kļuvuši nozīmīgāki nekā naftas un dabasgāzes iegulas. Sāncensība par “zaļajiem resursiem” mainīs gan līdzšinējo ģeopolitiku, gan globālo tirdzniecību. Tajā pašā laikā šogad, domājams, turpināsies tendence, kas sevi pieteica jau pērn, – rietumvalstu vēlētāju atbalsta mazināšanās zaļajiem, kas lielā mērā uzspieduši “klimatam draudzīgās” politikas īstenošanu, kurā daudzi saskata vienu no elites arogances izpausmēm pret ierindas pilsoņiem un to vajadzībām. Līdz ar to 2024. kā “vēsturē dižākajam vēlēšanu gadam”, iespējams, būs izšķiroša loma arī turpmākajā globālajā vides politikā, kas vērsta uz klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Izmaiņas darba paradumos
Šogad turpināsies pārmaiņas ļaužu attiecībās ar savu darbavietu. Lai gan daļa uzņēmumu sākuši īstenot pasākumus, kuru mērķis ir darbinieku atgriešanās birojos, attālināts vai daļēji attālināts darbs joprojām ir daudz izplatītāks nekā pirms pandēmijas. Tas savukārt veicina globālo mobilitāti, jo darbinieku dzīvesvietas vairs nav piesaistītas centriem, kas piedāvā darbavietas. Taču vienlaikus tas vairo sociālo izolāciju. 2024.gadā tā būs viena no problēmām, ar ko nāksies saskarties gan uzņēmumiem, gan pašiem darbiniekiem.
Mākslīgā intelekta uznāciens
2024.gadā mākslīgais intelekts (MI) būs kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu un faktiski neviena tautsaimniecības nozare nepaliks tā neskarta. Lai gan tas neapšaubāmi radīs inovācijas tik atšķirīgās jomās kā veselības aprūpe, kosmiskie ceļojumi un vides aizsardzība, MI izsauc arī pamatotas bažas un neziņu. Tāpēc šogad turpināsies debates par MI regulēšanu, cenšoties līdzsvarot tā piedāvātās inovāciju iespējas, no vienas puses, un rūpes par kiberdrošību un privātās dzīves aizsardzību, no otras. Reāls ir arī darbavietu apdraudējums, neskatoties uz to, ka MI darba tirgū varētu radīt arī jaunas iespējas. Pastāv bažas, ka kontroles nodošana pār cilvēka dzīvi algoritmiem var vairot sabiedrībā šķirtnes un nevienlīdzību. Piemēram, futurologs Bernards Mars atzīst, ka neviens patiesībā nezina, kurp cilvēci kā sabiedrību un kā bioloģisku sugu ved MI, taču uzsver, ka 2024.gads var būt izšķirošs, lai noteiktu, kāds būs šī ceļa virziens.
Paaudžu šķirtnes padziļināšanās
Turpinās paplašināties plaisa starp paaudzēm turības un nekustamo īpašumu ziņā, kas vēl vairāk ietekmēs globālās un sociālās pārmaiņas. Kā liecina viens no 2023.gadā veiktajiem pētījumiem, vidējās bagātības apmērs, kas pieder tā dēvētajiem mileniāļiem jeb Y paaudzei, kas nākusi pasaulē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos vai deviņdesmitajos gados, ir uz pusi mazāks nekā tajā pašā vecumā esošajiem pēckara paaudzes piederīgajiem, kas dzimuši laikā no piecdesmito gadu vidus līdz sešdesmito gadu vidum. Tas var novest pie mazākas sociālās mobilitātes un iespējamas politiskās polarizācijas, atsvešinātajiem vēlētājiem, kas jūtas nepārstāvēti, pieslejoties populistiskām un ekstrēmistiskām partijām.
Migrācija
Šogad, domājams, nemazināsies nelegālās imigrācijas spiediens uz Rietumu sabiedrībām, kas pastiprina to iekšējo polarizāciju un ir arvien lielāka loma vēlēšanās. Īpaši lielu ietekmi migrācijas jautājums, visticamāk, atstās uz 2024.gada vēlēšanām ASV. Taču arī ES tas turpinās saspīlēt gan dalībvalstu savstarpējās attiecības, gan to attiecības ar Briseli. Nav šaubu, ka šis gads kļūs par visnopietnāko pārbaudījumu tā dēvētajam migrācijas paktam, par kuru tika panākta vienošanās 2023.gada nogalē. No vienas puses, kļūs redzams, cik lielā mērā ES būs gatava un spējīga īstenot apņēmību bez kavēšanās repatriēt atraidītos patvēruma meklētājus, bet, no otras, 2024.gads viesīs skaidrību, cik lielā mērā dalībvalstis un to sabiedrības būs gatavas akceptēt pastāvīgu obligātu nelegālo imigrantu pārdali, jo sociālo spriedzi, kuru izsauc pārlieku liels citai kultūrai piederīgu imigrantu skaits, apliecinājuši gan nu jau par regulāriem kļuvušie grautiņi Francijā, gan antisemītiskās demonstrācijas, kas pēc 7.oktobra slaktiņa pārņēmušas gan daudzas Rietumeiropas valstis, gan ASV.
Avoti: “The Economist”, “Forbes”, “Reuters”, CNBC.
