Atceroties 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju deportētos cilvēkus, vakar vairāki simti cilvēku piedalījās piemiņas pasākumā Gulbenes dzelzceļa stacijā un Litenē.
Pasākumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Nacionālo Bruņoto Spēku vadības pārstāvis pulkvedis Juris Zeibārts, jaunais Saeimas apstiprinātais Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kā arī Nacionālo Bruņoto Spēku vienības, Latvijas Virsnieku apvienības pārstāvji, zemessargi, pašvaldību darbinieki, politiski represētie, viņu tuvinieki un daudzi citi.
“Šīs, 14.jūnija, atmiņas ir atstājušas ļoti dziļas rētas katrā jūsu dvēselē, visā mūsu tautas dvēselē.
Ja arī ikdienā mēs sūkstāmies par kaut ko citu, tad šodien atcerēsimies savu tēvutēvu stāstus, tos stāstus, ko ir stāstījuši mūsu radinieki mūsu ģimenēs, jo Latvijā nav tādas ģimenes, kura nav cietusi no nežēlīgām represijām. Mēs prasām – kāpēc? Neviens jau mums to neatbildēs. Atbildi zinām mēs paši. Tie bija godprātīgi cilvēki, kas veidoja Latvijas mugurkaulu, kuri bija pamatā Latvijas valstij,” uzrunā pie piemiņas zīmes politiski represētajiem Gulbenes dzelzceļa stacijā teica Valsts prezidents.
Viņš apliecināja, ka mīlestība pret šo zemi ir mūsos visos, bet vēl ir vajadzīgs sīkstums un darbs, lai mūsu Latvija plauktu un zeltu. Prezidents pateicās visiem, kuri piedalījās piemiņas brīdī, vēlēja labu veselību politiski represētajiem un mudināja neaizmirst mūsu tautas vēsturi un ar to saistītās atmiņas. “Neviens cits jau mūsu tautas vēsturi un atmiņas nepierakstīs un nestāstīs, kā mēs paši. Neviens cits mūsu zemi, tautu un valsti mūsu vietā nemīlēs! Lai Dievs svētī Latviju!” teica V.Zatlers.
Savus likteņbiedrus, kas atgriezušies, visus, kuri ieradušies, uzrunāja arī Gulbenes novada Politiski represēto apvienības vadītāja Aira Anča, atsaucot atmiņā skaudros vēstures faktus.
Uzrunu teica arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, paužot sapratni, ka ikreiz, pieminot mūsu tautas sāpju dienu, kad noliecam galvas tautas pagātnes traģisko notikumu priekšā, kļūstam vienotāki, patiesāki un cilvēciskāki.
Ar klusuma brīdi un ziediem atceres pasākuma dalībnieki godināja to cilvēku piemiņu, kuriem nebija lemts atgriezties mājās, kā arī to represēto vīru un sievu piemiņu, kuru vairs nav starp mums. Ziedus nolika Valsts prezidents, aizsardzības ministrs, Nacionālo Bruņoto Spēku pārstāvji, pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji. Pasākuma izskaņā V.Zatlers apsveicinājās ar iedzīvotājiem.
Salīdzina Liteni ar Katiņu
V.Zatlers, Litenē stāvot pie memoriālās sāpju sienas, kas veltīta 1940.gadā totalitārā komunistiskā režīma nogalinātajiem, izsūtītajiem Latvijas armijas virsniekiem, salīdzināja Litenes traģēdiju ar Katiņu, kur masveidā tika iznīcināti poļu virsnieki. V.Zatlers pauda, ka latviešu tauta ir skaitliski mazāka, taču nežēlīgās izrēķināšanas scenārijs ir bijis tieši tāds pats.
“Tie notikumi bija ļoti nežēlīgi. Jo mērķis bija, lai Latvija nekad vairs neatdzimtu. Bet neizdevās,” sacīja Valsts prezidents. Pieminot, ka latviešiem sāp vēsturiskais pāridarījums, ka turpinās sāpēt gadu no gada, viņš arī uzsvēra pēctecību un to, ka jaunatnei pieder nākotne. Vēlāk, kad piemiņas brīdis bija beidzies, Valsts prezidents arī neformālās sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, sevišķi bērniem apvaicājās, kā viņi jūtas, kā dzīvo un vai apzina sevi kā saimniekus dzimtajā pagastā – Litenē.
V.Zatlers pamanīja, ka piemiņas pasākumā līdzās armijas vīriem un zemessargiem piedalījās arī kupls jaunsargu skaits. “Ir vajadzīgi drosmīgi vīri visos laikos, kas uzvelk karavīra šineli, paņem šauteni un dodas sargāt Tēviju,” teica V.Zatlers.
Mudina mācīt Litenes vēsturi
Bijušais gulbenietis, Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts pauda, ka Litene ir viena no vietām, kas ietver sevī latviešu tautai nozīmīgu un dziļi simbolisku jēgu. “Šai vietai ir savs stāsts, kas ir dziļi iededzināts mūsu tautas atmiņā. Stāsts par Liteni, tas ir stāsts par ciešanām, nodevību, par tautu, kas redzēja, kā tiek iznīcināta viņas armija, par karavīriem, kuriem netika dota iespēja aizstāvēt savu zemi. Tajā pašā laikā tas ir stāsts par gara nesalaužamību, par ticību, par tautas atmiņu, no kuras notikušo nevar izdzēst ne 50 nebrīves gadi, ne šo faktu noliegšana,” viņš teica.
J.Zeibārts sacīja, ka Litene ir arī vieta, kur latviešiem smelties spēku, jo “savu valsti vajag celt, aizsargāt no dienas dienā”.
Pensionētais skolotājs, litenietis Jānis Zvaigzne publiski pauda cerību, ka Latvijas armijas virsnieku bijušās vasaras nometnes vietai līdz ar aizsargājamā pieminekļa statusa piešķiršanu sekos citi lēmumi – par šīs vietas atdzimšanu, atjaunošanu. “Es ceru, ka kādreiz skolās Latvijas vēstures kursā būs Litenes stunda, Latvijas armijas stunda,” sacīja J.Zvaigzne. Viņš pauda ticību, ka Latvijas izglītības sistēma izaudzinās vēl bezgala daudz inteliģentu un intelektuālu savas Tēvzemes patriotu, kas mīlēs, cels un aizsargās savu Dzimteni.
