Gulbenes Lejas aptiekas īpašniece un vadītāja Vita Krūmiņa farmācijā strādā jau 26 gadus, savu uzņēmumu šajā nozarē vada 14 gadus.
– Cik apdraudēta šodien ir mazo aptieku pastāvēšana?
– Šodien diskutējam par to, lai Farmācijas likuma 36.pants netiktu grozīts un paliktu tāds, kāds tas ir pieņemts 2001.gadā. Toreiz tika akceptēts, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem un pašvaldībām. Tika dots 10 gadu ilgs laiks, lai varētu pārkārtoties ķēžu aptiekas, kuru īpašnieki nav farmaceiti. Šodien tieši viņi ir uztraukti un, lai viņiem nebūtu savas aptiekas jāslēdz, vēlas panākt grozījumus Farmācijas likumā. Tie ir centieni liberalizēt aptieku īpašumtiesības. Tas ir skumji. Ja Saeima patiešām pieņems ķēžu aptiekām izdevīgos grozījumus Farmācijas likumā, tā būs satraucoša ziņa visai sabiedrībai, kurai rūp savas veselības aizsardzība. Ķēžu aptiekas ir tendētas tikai uz tīro peļņas iegūšanu. Savukārt ar mazajām aptiekām tad var notikt tāpat, kā jau ir noticis ar mazajiem privātajiem veikaliem.
– Vai ģimeņu ārsti ir jūsu atbalsts šajā grūtajā brīdī?
– Jā, farmācijas interneta mājas lapā lasīju, ka kolēģi ārsti ir uzrakstījuši atklāto vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Latvijas Ārstu biedrība aicina Farmācijas likumu saglabāt esošajā redakcijā, uzsverot medicīnas un farmācijas speciālistu neatkarības nozīmi.
– Vai šis ir smagākais periods jūsu uzņēmējdarbības laikā?
– Kopumā jāsaka, ka farmācijas sistēma valstī ir sakārtota. Tomēr šodien mazās aptiekas jūt ekonomiskās, saimnieciskās grūtības. Ir jādomā, kā izdzīvot. Iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies. Taču farmaceiti klientam var ieteikt ārsta izrakstītā medikamenta vietā iegādāties alternatīvu variantu, kas maksā mazāk. Tā rīkoties ir mūsu pienākums. Dažs šo piedāvājumu izmanto, cits neizmanto iespēju ietaupīt naudu savā maciņā. Šis jautājums ir strīdīgs. Lai arī analogajos preparātos pamata viela ir viena un tā pati, komponenti atšķiras.
– Pati esat Latvijas Farmaceitu biedrības biedre. Vai Gulbenē un novadā visas aptiekas vada farmaceiti?
– Jā, gandrīz tā, izņemot “Mēness aptieku”, kas ir ķēžu aptieka. Gulbenē vien ir piecas aptiekas, četras no tām izveidojuši bijušās Gulbenes valsts aptiekas darbinieki. Tas sākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Attīstījās privātais bizness, darbiniekiem valsts aptiekā domas dalījās. Tā mēs trīs izveidojām savas privātās aptiekas. Visas pastāv vēl šodien atbilstoši aptieku izvietojuma kritērijiem. Tādi arī ir! Saskaņā ar normatīviem Gulbenē būtu nepieciešamas četras aptiekas. Ir piecas. Tomēr darba pietiek visās.
– Kura dzimuma pārstāvji Latvijā lielākoties strādā par aptieku vadītājiem?
– Sievietes ir pārsvarā. Vīrieši pēc augstākās izglītības iegūšanas farmaceita specialitātē izvēlas plašāku darba laiku, piemēram, zāļu ražošanā.
– Vai aptieku aizstāvju piketus pie Saeimas uzskatāt par efektīviem?
– Tos piketus rīko ķēžu aptiekas, apzināti maldinot iedzīvotājus. Tiek izmantoti neprecīzi statistikas dati. Tiek izteikti argumenti, ka liels aptieku skaits veicina konkurenci un zāļu cenu krišanos. Aplam! Zāļu cenas aptiekās ir atkarīgas no valsts politikas. Bieži vien ķēžu aptiekās novērojamas akcijas atsevišķu zāļu pārdošanā par zemāku cenu, bet turpat blakus ir cits medikaments, kam cena lielāka, salīdzinot ar cenām mazajās aptiekās.
Tiek baidīta sabiedrība, ka, slēdzot lielās aptiekas, palielināsies bezdarbs. Var teikt, ka ķēžu aptiekas cīnās par savu naudu. Kā dzirdu no saviem Rīgas kolēģiem, ķēžu aptiekas bieži vien izmanto ļoti negodīgas metodes, liekot saviem farmaceitiem parakstīties, ka viņi ies piketēt. Tiek draudēts ar atlaišanu no darba un visādu veidu sankcijām pret viņiem. Daudzi pakļaujas, jo baidās zaudēt darbu, bet ir arī drosmīgie, kas atsakās rīkoties pret savu pārliecību. Piecas lielākās ķēdes aptiekas ir apvienojušās Aptieku īpašnieku asociācijā, kuras priekšsēdētājs diemžēl ir farmaceits Tālis Talents.
– Lielās aptiekas izmanto jaunas darba formas, piemēram, personiski uzrunājot klientus elektroniskajā pastā. Rosina ielūkoties savā interneta mājas lapā.
– Jā, tādas ir viņu darba metodes, ieskaitot medikamentu tirdzniecību internetā. Diemžēl tas veicina nepamatotu zāļu lietošanu jeb tautas nozāļošanu, pret ko cīnās farmaceiti. Zāles nav plaša patēriņa prece. Vai tās jāpērk internetā? Es, tā rīkojoties, justos nedroši. Tomēr par zāļu lietošanu iepriekš ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecināms arī uz homeopātiskajiem preparātiem, kas mēdz būt recepšu un bezrecepšu medikamenti. Tas, ka vispār cilvēki dot priekšroku homeopātijai, tikai priecē. Pietiek mums lietot ķīmiju! Es iesaku homeopātiskos preparātus saviem tuviniekiem un pati lietoju. Ir tikai viens mīnuss – medikaments ir ilgstoši jālieto. Taču parasti cilvēkam nav pacietības un laika.
– Vai homeopātija var izrādīties kaitīga?
– Homeopātiskajos preparātos aktīvā viela ir nelielā daudzumā. Pats princips homeopātijā ir balstīts uz cilvēka, nevis slimības ārstēšanu. Tiem, kas vēlas šādi ārstēties, ir jākonsultējas pie diplomēta ārsta homeopāta. Zāles ir jāpērk homeopātiskajā aptiekā. Tad viss būs kārtībā.
– Vai klienti joprojām cenšas aptiekā izlūgties pārdot viņiem kādu medikamentu bez receptes?
– Jā. Lūdzas. Bet mēs esam diezgan stipri. Varu droši sacīt, ka manā aptiekā antibiotikas bez receptes nav iespējams nopirkt. Eiropas kopienā šajā ziņā ir vienota nostāja, cenšoties pasargāt iedzīvotājus no nepamatotas zāļu lietošanas. Tāpēc arī valstī ir paplašināts to medikamentu skaits, kurus var iegādāties tikai, uzrādot ārsta izrakstītu recepti. Tomēr tas, vai pacientam jālieto zāles un kādas, ir ārsta kompetencē. Diemžēl nākuši gaismā gadījumi, kad ķēžu aptiekās farmaceitiem pat likts tirgot recepšu medikamentus bez receptes. Tas ir iespējams tāpēc, ka daudzu lielo aptieku īpašniekiem īpašumā ir arī ārstniecības iestādes. Tas viss ir saistīts.
– Vai aptiekā reizēm var arī nopirkt zāles, kas izgatavotas pagrīdē?
– Manā praksē tāda gadījuma nav bijis un nevarētu būt arī turpmāk. Latvijā ir izveidots zāļu reģistrs.
– Pacients ar katru gadu kļūst izglītotāks?
– Jā, pacienti lasa, interesējas. Bieži vien, atnākot uz aptieku, lūdz pārdot tādas zāles, kādas redzētas televīzijas reklāmā. Kad taujājam pēc medikamenta nosaukuma, pateikt to nevar. Tad iztaujājam, pa kuru televīzijas kanālu reklāma rādīta. Ja arī tad neizdodas noskaidrot konkrēto zāļu nosaukumu, pacientu lūdzam precizēt informāciju un tad nākt pie mums vēlreiz. Latvijā ir speciāls zāļu reklāmas likums. Būtība ir tā pati – cīnīties pret zāļu nepamatotu lietošanu.
– Agrāk bērniem vasarā bija iespēja vākt ārstniecības augus un nodot aptiekā. Kāpēc tagad vairs tā nav?
– Sākumā arī es un mani kolēģi bijām neizpratnē, ka iedzīvotāji vairs nevar paši vākt ārstniecības augus un nodot pārstrādei. Taču, ja labi padomā, tad tā ir drošāk. Ārstniecības augus nedrīkst vākt ceļmalās un citās ekoloģiski piesārņotās vietās. Ārstniecības augu audzētāji tiek kontrolēti, un tas sniedz noteiktas garantijas.
– Kāpēc daudzas zāles, kas kļuvušas pacientu iecienītas, pēkšņi vairs netiek ražotas?
– Ražotāji vērtē situāciju zāļu tirgū. Ja cerības neattaisnojas, no Latvijas tirgus zāles izņem.
Tas attiecas arī uz novecojušām zāļu formām. Bieži vien vietā nāk jaunas, efektīvākas zāles, bet ar citu nosaukumu.
