Ja no jauna vajadzētu uzņemt latviešu mākslas filmu “Saulessvece”, tad Juta Gargurne no Galgauskas pagasta “Torņkalna” mājām, kur dzīvo kopā ar māmiņu Daigu, tēti Andri un brāli, kurš arī ir Andris, noteikti varētu iejusties kādā no galvenajām lomām. Īpaši tajā, kur ar griežņu palīdzību kviešu tīrums jāatbrīvo no tur ieaugušajiem rudzu stiebriem.
Izmanto iespēju nopelnīt
Visu nedēļu Juta kopā ar brāli un vēl citiem bērniem ir cītīgi strādājusi tēva zemnieku saimniecībā, gādājot, lai virs kviešu tumšzaļās vārpu jūras nepaceltos neviens rudzu stiebrs. Darbs neizpalicis arī vārdadienā, kas bija 16.jūnijā, tāpēc svinības pārceltas uz šodienu. Tiekot pārstaigāts jau trešais labības lauks. Nav viegli soļiem izmērīt plašos tīrumus, izgriežot rudzu vārpas, īpaši ja galvu karsē saule, bet Juta par to nežēlojas un smaidot stāsta, ka uz darbu dodoties labprāt, jo pelnot naudu, lai vasaras beigās nopirktu kaut ko sev vajadzīgu. Tas būs jauns un labāks mobilais tālrunis. Tas meitenei tiešām būs īpaši noderīgs, jo Juta septembrī uzsāks mācības Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas 7.klasē. Aiz muguras palicis izlaidums Gulbenes Bērzu sākumskolā.
“Vecāki vārdu Juta man iedeva par godu kādai ļoti labai personai, kura dzīvo Vācijā. Viņu arī sauc Juta. Viņa jūlijā atbrauks ciemos. Man patīk savs vārds, bet labāk par vārdadienu patīk dzimšanas diena, ko svinu 17.oktobrī. Tad ciemos uzaicinu arī savus draugus. Citi mani raksturo kā jautru un draudzīgu, tāpēc draugu man ir daudz,” saka Juta.
Nesūdzas par laika trūkumu
Juta atklāj, ka ģimnāzija vairāk nekā citas skolas viņu interesējusi kopš 5.klases. “Manuprāt, ģimnāzija ir kaut kas vairāk nekā vidusskola. Tur paņem stingrāk un visu iemāca labāk. Zināšanas dzīvē ir vajadzīgas,” uzskata Juta. Šobrīd viņa vēl nav izlēmusi, par ko kļūs, kad izaugs liela, jo esot daudz dažādu hobiju. Atliek vien apbrīnot, pa kuru laiku meitene visu paspēj – dejot tautisko deju kolektīvā, uzrakstīt jaunu dzejoli, pagatavot rotas no pērlītēm, apmeklēt Gulbenes mākslas, kā arī sporta skolu. “Man pašai gribas visu apgūt. Ja izplāno katru dienu, tad atliek arī brīvs laiks, tāpēc par tā trūkumu nesūdzos. Nemitīgi pilnveidojos rotu darināšanā. Apmeklēju kursus, man dāvina grāmatas par rotu gatavošanu,” stāsta Juta. Viņa atzīst, ka tad, kad būs ieguvusi izglītību, labprāt atgriezīsies laukos. Visām citām Jutām, kā arī saviem draugiem meitene novēl izbaudīt dzīvi.
