Ja jauni cilvēki iepriekšējos gados bērna radīšanu nereti atlika par labu karjerai, izglītībai, dzīves
baudīšanai, tad tagad par sliktu mazuļa laišanai pasaulē runā arī krīzes dēļ pieaugusī nedrošība
par nākotni.
Ja dzimstības veicināšana valstij nebūs prioritāra, tad tas agri vai vēlu var atspēlēties, jo ekonomikā nepieciešamās darbarokas būs jāpiesaista no ārpuses. Atbildīgā Labklājības ministrija (LM) izstrādātajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, ko šonedēļ plānots piedāvāt sabiedriskajai apspriešanai, dzimstības veicināšanai valstī piedāvās dažus risinājumus, lai jaundzimušo skaitu vismaz tuvinātu no pasaules aizgājušo skaitam.
Lai varētu nodrošināt pilnu paaudžu nomaiņu, uz vienu sievieti Latvijā būtu jādzimst vismaz 2,2,
vēlams – trim bērniem. Ekonomikas izaugsmes gados Latvijā uz vienu sievieti dzima 1,3-1,4 bērni,
bet, pieaugot nedrošībai krīzes laikā, šis rādītājs patlaban sarucis līdz 1,1 bērnam.
Vēl nekad dzimstības līmenis Latvijā, pēc demogrāfijas eksperta Ilmāra Meža sacītā, nav bijis tik zems, lai arī bērni latviešiem un citiem baltiešiem jau vēsturiski dzimuši samērā maz.
