Dalmācietis ir suņu šķirne, kas Latvijā nav izplatīta.
Dalmācietis ir suņu šķirne, kas Latvijā nav izplatīta. Kad pirms sešiem gadiem alūksniete Aiva Avota iegādājās Faustu, suņu klubā viņu reģistrēja ar 211.numuru. Arī tagad šo suņu skaits nav sevišķi pieaudzis. Tuvākajā apkaimē nav otra dalmācieša.
“Dalmācietis ir suns ilgdzīvotājs, kas var sasniegt pat 20 gadu vecumu. Tas ir suns mednieks. Faustu bieži vedam uz mežu izskrieties, un tur viņš aizmirst par mums un visu pasaulē, jo ir aizņemts ar pēdu dzīšanu. Suns ir mierīgs, bet necieš uzbāzīgus cilvēkus, kas grib viņu glāstīt un bužināt. Fausts ietur distanci, kamēr iepazīstas,” A.Avota raksturo savas ģimenes locekli.
Tam ir interesants apspalvojums – balts ar melniem punktiem. Reiz kāds zēns, ieraudzījis Faustu, teicis mātei: “Paskaties! Tas suns ir kā bērzs.” Pastaigās pievērš uzmanību ne tikai sunim, bet arī tam, “kas ir piesiets pavadas otrā galā”. Dalmācietis izceļas starp savas cilts brāļiem. “Amerikā tas ir ugunsdzēsēju simbols, ko izmanto reklāmās ar ķiveri galvā. Šīs šķirnes suņi ir drosmīgi un palīdz glābt cilvēkus no liesmām. Arī Romas pāvestam ir vairāki dalmācieši. Senāk tie pavadījuši karaļu ekipāžas,” lepojas A.Avota.
Piedzimst balts kā sniegs
Šīs šķirnes suņi mīl sabiedrību. Tāpēc tos nevajadzētu turēt cilvēkiem, kas dzīvo vieni. Arī Faustam patīk liela ģimene. “Man ir bijis kollijs un bezšķirnes kranči, kas patiesībā ir vieni no labākajiem suņiem. Bet, ja būtu jāizvēlas starp kolliju un dalmācieti, tad priekšroku dotu pēdējam. Viņi ir atšķirīgi ne tikai pēc izskata, bet arī pēc rakstura,” salīdzina Aiva. Apgalvo, ka kolliji ir gudri un labas aukles. A.Avota akcentē, ka viņas kollijs bija ļoti bailīgs. Negaisa laikā suns slēpās zem gultas. Toties dalmācietis vienmēr ir uz palodzes, jo viņam jāredz, kas notiek ārā. Viņš gaida, kad no skolas pārnāks Paula, un tad ziņo, ka jāiet atvērt durvis.
Bet izvēle bija nejauša. Aiva laikrakstā izlasīja sludinājumu, ka pārdod dalmāciešu kucēnus. Apmēram pēc diviem mēnešiem viņa izšķīrās pirkt. “No deviņiem kucēniem bija palikuši tikai divi. Bet izstādēs izrādījās, ka mūsu Fausts ir viens no labākajiem savas šķirnes pārstāvjiem. Kucēni piedzimst balti bez neviena melna punkta, un tie rodas pamazām. Tāpēc pirmos izvēlas punktainākos,” skaidro A.Avota. Taču izrādās, ka punktainākajiem kucēniem plankumi vēlāk saplūst, bet izstādē labāk vērtē tos, kam katrs punkts ir atsevišķi.
Saulītes Fausts – visskaistākais
Suņu audzētava “Saulītes” visiem deviņiem kucēniem deva vārdus, kas sākas ar burtu F. “Tur bija Frenks, Fords, Faraons, Fanta un Fiesta, bet mums ir Saulītes Fausts, tāds ir pilns vārds. Lai gan teica, ka vārdu var mainīt, mēs to nedarījām. Bet reizēm saucam viņu par Fuku, jo tā ir vieglāk,” saka Aiva. Fausts necieš citus suņus un parasti liek tiem bēgt “no kaujas lauka”. Tas attiecas arī uz viņa sugas brāļiem tas radīja problēmas izstādēs. “Turklāt mums nav svarīgs vērtējums. Galvenais, ka mājās ir suns. Ja nebūtu atsaukusies sludinājumam, tad varbūt izvēlētos citu. Bet, protams, nenožēloju,” akcentē A.Avota.
Uz izstādi nevar tikai aizbraukt, tai ir jāgatavojas. Vērtē dalmācieša acu krāsu, plankumus, stāju… “Katram saimniekam liekas, ka viņa suns ir ļoti skaists. Bet eksperti vienmēr atrod, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu. Jauno suņu grupā Fausts guva teicamu atzīmi. Bija arī dažas nianses, kas neatbilst starptautiskiem standartiem,” atzīst Aiva. Viņas ģimene Faustu tikpat stipri mīlētu arī tad, ja tas neatbilstu nekādiem parametriem.
Saņem dāvanu dzimšanas dienā
Ja Faustu atstāj mājās vienu, tad viņš sagrauž pildspalvu. Mājinieki nesaprot, kur suns tās atrod. Kad viņš bija kucēns, tad grauza arī citas lietas, revidēja atkritumu konteineru, saplēsa avīzes un reizēm cieta pat spilvens. Tagad Faustam drīz būs septiņi gadi un daži plankumi ir sākuši sirmot. Viņš ir kļuvis nopietns, un pildspalvas grauž tikai “par sodu”.
“Fausts ir mūsu ģimenes loceklis, un ar viņu rēķinās. Ja atstāj vienu mājās, tad ieslēdz radio. Muzikālu dotību sunim nav, un viņš nevēlas dziedāt, kad Paula spēlē klavieres,” secina Aiva. Ziemassvētkos un dzimšanas dienā dalmācietis saņem dāvanas. Tās ir suņa rotaļlietas vai arī kāds sevišķs gardums. Reiz gan dāvana bija izvēlēta neveiksmīga – suņu šķēres. No tām Fausts bēg tāpat kā no potēšanas. Parasti viņš neslimo, bet profilaktiskās potes ir jāsaņem.
Uzvar “Pedigrie” konkursā
Veikalā “Iki” firma “Pedigrie” rīkoja mīļdzīvnieku fotogrāfiju konkursu, kur pircēju balsojums noteica vietas. Uzvarēja fotogrāfija, kur redzams Fausts ar brāli apķērušies suņu izstādē. Tās paraksts bija “Cik sen mēs neesam tikušies, brāli!”. “Balvā Fausts saņems speciālu suņu gultu un pārtiku. Nedomāju, ka viņam jaunā gulta patiks, jo ir iecienījis lielo krēslu pie loga. Diez vai dalmācietis mainīs ierasto guļvietu,” saka A.Avota. Suņu barību viņš, protams apēdīs ātri. Šīs šķirnes suņi ir diezgan ēdelīgi. “Labāk garšo konservi nekā sausā barība. Bet ēd arī visu, kas ir uz saimnieku galda, jo no kompānijas nekad neatsakās,” secina Aiva.
Katram dzīves periodam
Viņa daļēji piekrīt apgalvojumam, ka suns ir līdzīgs saimniekam vai otrādi. A.Avota redzējusi fotogrāfijas, kas apliecina, ka saimnieki izvēlējušies sev ne tikai pēc izskata, bet arī pēc rakstura līdzīgus dzīvniekus. “Piemēram, sievietei ar zeltainiem, gariem matiem bija kokerspaniels.
Taču man kollijs un dalmācietis ir ļoti atšķirīgi suņi. Varbūt katram dzīves periodam ir vajadzīga cita šķirne? Bērnībā man bija mazs sunītis,” viņa vērtē.
