Lai gan pagājušajā nedēļā pasākumu bija daudz, tomēr par lielāko notikumu uzskatu piedalīšanos Zāļu dienas pasākumā, kas notika Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā.
Pasākums bija ļoti jauks un patīkams. Uz to nebraucu ar tukšām rokām, jo, tā kā piedalīties pasākumā bija aicināti tirgotāji, kas audzē un ražo bioloģiski tīru pārtiku, līdzi vedu gan pašu ceptu maizi, gan pašu sietu sieru un īstu lauku sviestu. Bija patīkami dzirdēt cilvēkus sakām, ka viņi jau zina mūsu produkciju, tāpēc to nav vajadzīgs iepriekš nogaršot. Netiku skaitījis, cik maizes kukuļu, siera rituļu un sviesta kilogramu pārdevu, bet līdz pasākuma beigām nekas vairs nebija palicis pāri. Cik man zināms, tad pasākumu apmeklēja vairāk nekā 300 cilvēku, kuri, kā paši bilda, bija ieradušies, lai kaut ko garšīgu iegādātos “zaļajā tirdziņā”. Visam pa vidu notika arī dažādas atrakcijas, piemēram, sievu nešanas sacensības, miežu maisu cilāšana un citas, bet man nebija laika tās skatīties, jo ar maizi un sieru andelējos viens pats. Protams, palīdzēja arī sieva. Labāk būtu bijis, ja pasākumā piedalītos vairāk maizes cepēju un siera sējēju, jo tas liecinātu, ka arī citi atbalsta šo nodarbi. Žēl, ka nav īpaši daudz jaunās paaudzes cilvēku, kuri labprāt ceptu maizi un sietu sieru. Tie, kam arī būtu interese, strādā ārzemēs un diezin vai domā par maizes cepšanu. Patīkami, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas pašu ražotus produktus. Vakar saņēmu zvanu no Rīgas pensionāru grupas, kas pošas ekskursijā uz Stāmerienu. Viņiem ne tikai parādīšu Stāmerienu, bet piedāvāšu arī maizi, sieru un sviestu. Viņi par šādas produkcijas iegādes iespējām bija uzzinājuši no preses un televīzijas.
Vasarā darba patiešām ir ārkārtīgi daudz, jo pa vidu maizes cepšanai, siera siešanai un sviesta kulšanai ir jāpaspēj sagatavot arī lopbarība ziemas sezonai. Cenšamies, cik ir mūsu spēkos, lai gan visu jau nekad nevar padarīt. Gandarījumu par veikumu mums dod cilvēku labās atsauksmes.
