Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Taisnība, ka valoda un kultūra ir pamats tautas identitātei, tās esībai. Tāpat taisnība, ka vāja ekonomika nespēj pietiekami balstīt kultūru
Laba māksla, bagāta kultūra maksā dārgi – un kādam par to jāmaksā. Tajā brīdī, kad pēc palīdzības sauc tie, ar kuriem pamatoti lepojamies – filmu veidotāji, teātri, muzeji un tie, kas rūpējas, lai kultūra būtu dzīva arī Latvijas laukos un mazpilsētās–, varbūt visasāk izjūtam savu vājumu. Tā pārvarēšanai nav citas receptes, kā vien kļūt stipriem, un ir pilnīgi skaidrs, ka nopietnāks atbalsts kultūrai nāks vien ar tautsaimniecības nostāšanos uz stingrākiem pamatiem un pieaugošiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.
Investīcijām zinātnei šobrīd Eiropas Savienībā tiek atvēlēti 1,9 procenti no IKP (2008.gada dati, krīzes dēļ tie pašlaik ir vēl zemāki). Japānā finansējums zinātnei un pielietojamajiem pētījumiem ir apmēram 3,4 procenti, ASV – apmēram 2,6 procenti. Latvijā 2008.gadā pētniecībā tika ieguldīts 0,61 procents no IKP. Katram skaidrs, ka ceļu pasaules tirgu iekarošanai nav nemaz tik daudz.
Zemas un viduvējas kvalitātes preču gigantiskus apjomus par zemu pašizmaksu, ko nodrošina maz atalgots un salīdzinoši mazkvalificēts darbaspēks, pašlaik spēj piedāvāt tikai dažas Āzijas valstis. Eiropas valstu ekonomikai jāsacenšas par spēju piedāvāt pašu mūsdienīgāko, zinātnes jaunākos atklājumus izmantojošu produktu. Tāpēc ieguldījumi zinātnē un tās atklājumu praktiskā izmantošanā būs rādītājs, cik nopietni valsts attiecas pret savu tautsaimniecību stiprināšanu un konkurētspēju pasaules tirgos, līdz ar to arī savu iedzīvotāju labklājību.
Eiropas Komisija sagatavotajā stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai “Eiropa 2020” ierosina Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka tās piekrīt kopējam mērķim un padara to par nacionālu uzdevumu – pēc desmit gadiem 3 procentiem no IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā, vismaz 40 procentiem jaunākās paaudzes ir jābūt augstskolas diplomam.
Kaut gan pēdējais skaitlis netiek komentēts, skaidrs, ka ir jābūt līdzsvaram starp šo diplomu ieguvējiem: neapšaubot sociālo un humanitāro zinātņu nozīmi, tomēr jāatceras, ka bez dabaszinātņu un inženierzinātņu atbalsta tautsaimniecības izaugsme nav iedomājama. Satraukumam par sliktiem rezultātiem nupat notikušajā pamatskolas matemātikas izlaiduma eksāmenā būtu loģiski jāturpinās lietišķā analīzē: kāpēc tāds rezultāts. Jo nav jēgas piešķirt naudu zinātnei, ja nebūs cilvēku, kuriem pa spēkam to prasmīgi izmantot.
