Tiesas spriedums, ar kuru dota atļauja šodien vakarā atzīmēt Rīgas atbrīvošanu no padomju okupācijas 1941. gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, trešdien izraisīja augstāko valsts amatpersonu neizpratni un asu nosodījumu, kam sekoja Drošības policijas ieteikums pašvaldībai pasākumu aizliegt.
“Pieteiktais pasākums pēc būtības ir provocējošs un ir vērsts uz nacistiskās Vācijas kara
noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu,” skaidro Drošības
policijas (DP) pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa.
Esot reāla iespēja, ka gājiena laikā tiks traucēta sabiedriskā kārtība, notiks nacionālā naida sludināšanas un fašisma ideoloģijas slavināšanas mēģinājumi. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) pauž, ka argumenti ir “pietiekami nopietni”, lai pašvaldība atkārtoti izskatītu jautājumu par pasākuma norisi un lemtu par tā aizliegšanu. Pretējā gadījumā iekšlietu dienestiem būs savs rīcības plāns”.
Taču pašvaldība uzsver, ka tai nav tiesību aizliegt pasākumu, kuru jau ir atļāvusi tiesa, otrdien atceļot pilsētas izpilddirektora iepriekš pieņemto negatīvo lēmumu. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzdevis pašvaldības policijai norisi pārtraukt, ja būs “kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem”.
