Pirmo gadu Gulbenes novada domes priekšsēdētājas amatā aizvadījusi Sandra Daudziņa. Viņas pārziņā ir pašvaldība ar tās 13 pilsētas un pagastu pārvaldēm, daudzajām iestādēm. Viņa atbild par novada budžetu, kura plānotie ieņēmumi šogad ir 13,3 miljoni latu.
– Pagājis gads, vadot Gulbenes novada domi. Kāds tas ir bijis?
– Gads ir paskrējis ātri. Neesmu eiforijā sasniegumu dēļ. Taču neesmu arī izmisumā, ja kaut kas neveicas. Mūsu kopīgais darbs stabilizējas. Aizvadītais gads nebija viegls, jo pašvaldības struktūras veidošana sakrita ar ekonomiskās krīzes sākumu. Ar visām šīm grūtībām esam tikuši galā.
– Kādi ir lielākie darbi?
– No visām iestādēm un institūcijām, kuras darbojas novadā, daļa pieder uzņēmējiem, daļa valstij, bet vislielākais skaits – pašvaldībai. Tās visas sekmīgi darbojas un attīstās. Pašvaldībai ir daudz funkciju un dažādas darbības jomas. Situācija ir atšķirīga pilsētas un pagastu pārvaldēs. Izbraucot tikties ar iedzīvotājiem pagastos, var just cilvēku sāpi, problēmas. Bieži vien iedzīvotāji mums sūdzas par nesakārtotām jomām, nejēdzībām. Galvenās aktualitātes – nesakārtotas ūdenssaimniecības un ceļu stāvoklis. Finansiāli saspringtajā gadā sāpīgo tēmu varbūt pat bijis vairāk nekā iepriekš. Kalendāro 2010.gadu esam sākuši ar kopīgu novada budžetu. Tas nav viegli. Jāviļas, ja kāds cer, ka novada dome kā uz burvju mājiena atrisinās visas tās problēmas, kuras gadiem ilgi nav pienācīgi risinājušas pagastu padomes. Un tomēr nav nevienas tādas jomas, kur novada dome gada laikā nebūtu veikusi iestrādes.
– Vai novada izveide bijušā Gulbenes rajona robežās ir bijusi veiksmīga?
– Citu Latvijas novadu vadītāji vienmēr mazliet ar skaudību raugās uz Gulbenes novadu un saka: „Jūs visi esat kopā, jums ir vieglāk.” Arī finanšu taupīšanu mums realizēt bija vieglāk, kaut tas nekad nav bijis mūsu mērķis, drīzāk nepieciešamība. Mūsu mērķis – lai iedzīvotāji administratīvi teritoriālās reformas laikā nejustos zaudējuši piederības sajūtu savam pagastam, pilsētai, novadam. Lai to nodrošinātu, bija jāgādā, lai nezustu tie pakalpojumi, ko cilvēki līdz šim ir varējuši saņemt, bija jādomā, ko vēl novadā cilvēkiem varam piedāvāt papildus. Gribu uzsvērt, ka administratīvi teritoriālā reforma nav mūsu pašu izdomājums, tā ir valsts politika. Tas bija process, kam bija jāpieliek punkts. Un tas sakrita ar krīzi valstī. Tāpēc atbildība ir vēl jo lielāka. Jāatceras, ka sagraut veco ir viegli, izveidot kaut ko jaunu un visiem pieņemamu ir daudz grūtāk.
– Tomēr ir izdevies taupīt novada budžeta finanses?
– Dzīvojam taupības režīmā. Visas finanses, visi tēriņi ir rūpīgi saplānoti. Tiklīdz rodas kaut kādas papildu vajadzības, neparedzēti izdevumi, tā jādomā, kam atņemt plānoto naudu, lai tērētu to citai vajadzībai. Novadam ir izdzīvošanas budžets. To plānojām piesardzīgi, paredzot, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepārsniegs 92 procentus. Savelkam galus, realizējot iesāktos projektus un pildot pašvaldības funkcijas.
– Kāds ir novada budžets šā gada otrajā pusē?
– Budžeta ieņēmumu plāns pildās ne tajā optimistiskākajā variantā. Viss notiek tā, kā tam reāli jābūt gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļā. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda plānoto naudu saņemam ar novēlošanos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi bijām prognozējuši, citi ieņēmumi pildās kā plānoti. Situācija ir stabila. Papildus plānotajiem izdevumiem pēdējā sēdē esam nobalsojuši par brīvpusdienu piešķiršanu trūcīgo ģimeņu bērniem nākamajā mācību gadā. Jāseko līdzi finansēm, lai apņemšanos varētu pildīt.
– Pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājus dēvējam par saimniekiem, bet viņi taču nav tautas vēlēti!
– Tautas vēlētiem politiķiem ir jārēķinās ar iedzīvotājiem. Pārvaldnieki ir deputātu vēlētas personas. Mēs visi, deputātus un pārvaldniekus ieskaitot, esam sava novada iedzīvotāji. Mums ir jājūtas kā saimniekiem savās mājās, savā pilsētā vai pagastā, kur dzīvojam. Es te nesaskatu pretrunu. Tāpat kā vēlētie politiķi savus pienākums ir aicināti veikt noteiktā termiņā, tāpat arī pašvaldības darbā amatpersonas nebūt netiek ieceltas uz Saules mūžu. Vai pārvalžu vadītāji patiesi ir saimnieki? Kā kurš. Visi cenšas, strādā. Panākumi ir atšķirīgi, un tas lielā mērā ir atkarīgs no katra konkrētā cilvēka, viņa personības.
– Ir sajūta, ka pašiem deputātiem joprojām nav īsti skaidrs, kurus projektus pašvaldība atbalsta un kurus ne.
– Katru projekta ieceri pēc lietderības principa izvērtē tautsaimniecības komiteja. Tad finanšu komiteja izvērtē iespējas no rocības viedokļa. Pēc attiecīgās institūcijas apstiprinājuma saņemšanas izvērtējam projekta nosacījumus, finansiālās iespējas, tikai tad parakstām līgumu par projekta realizāciju. Ir gadījumi, kad tomēr nākas atteikties no kādas ieceres, jo apzināmies, ka līdzfinansējuma daļa no pašvaldības pārāk liela. Lielā mērā izvērtēt katru projekta ieceri mums turpmāk palīdzēs novada attīstības programma ar tajā noteiktajām prioritātēm. Šī programma pašlaik ir izstrādes stadijā. Ideāli būtu, ja novada budžets būtu zināms turpmākajiem pieciem gadiem. Tad varētu ilgtermiņā saplānot gan naudas plūsmu, gan realizējamos projektus, gan prioritātes, gan novada attīstību visā teritorijā.
– Kāda ir novada domes pieejamība iedzīvotājiem, kāpēc viņi sūdzas, ka tiek raidīti no kabineta uz kabinetu?
– Daudzi novada iedzīvotāji nāk pie manis, piemēram, dzīvokļa piešķiršanas jautājumā. Tik un tā es cilvēku vedu pa gaiteni līdz domes sociālās un veselības nodaļas vadītāja kabinetam, jo dzīvokļu rinda netiek kārtota manā kabinetā. Gadās, ka pilsētnieki nāk pie manis ar problēmu, kas jārisina pilsētas pārvaldē. Es labprāt uzklausu iedzīvotājus, bet risinājumu savai problēmai viņi saņem pie darbiniekiem. Gribu uzsvērt, ka pārvaldes strādā iedzīvotājiem, nevis novada administrācijai. Iedzīvotājiem ar saviem jautājumiem jāvēršas pārvaldē. Tad pārvaldnieks arī lai rod risinājumu. Vajadzības gadījumā viņš lai brauc uz domi, iedzīvotājam nav jātērē savs laiks.
– Gulbeniešiem ir iespaids, ka pilsētas pārvalde reizēm netiek galā ar saviem pienākumiem.
– Lai arī novada administrācija tika izveidota uz rajona padomes bāzes, vairāki labi speciālisti tika pārņemti no pilsētas domes. Pārvaldes vadītājs tika teicis, ka viņam trūkst speciālistu. Domāju, ka problēma ir atrisināta. Nesen štati ir papildināti ar speciālistu, kas pārzina komunālos jautājumus, darbā pieņemts jauns jurists. Pārvaldes vadītāja kompetence ir pieņemt un atbrīvot darbiniekus. Arī samazināt vai palielināt štatus, ja to nepieciešamību var argumentēt.
– Vai tāda mētāšanās liecina par veiksmīgi izveidotu novada pārvaldīšanas struktūru?
– Nav konkrēta modeļa, kādai struktūrai jābūt pašvaldībā. Izvēli var pārbaudīt tikai praksē. Mūsu izveidotā administrācija strādā, nodrošinot visas lielās pašvaldības iestāžu un institūciju darbību, novada attīstību, iedzīvotāju apkalpošanu. Bet vai tā ir simtprocentīgi veiksmīga? Mums ir visas iespējas pilnveidoties.
– Kā praksē izjūtat jauno algu sistēmu? Ir arī neapmierinātie.
– Katalogs, saskaņā ar kuru izvērtējams katra darbinieka atalgojums, vēl ir praktiskās ieviešanas procesā. Lielākajai daļai pašvaldības iestāžu darbinieku algas ir jau izvērtētas. Iestāžu vadītāju atalgojums ir jāapstiprina domes sēdē. Jaunajā versijā ir apstiprinātas algas bāriņtiesu darbiniekiem. Citiem iestāžu vadītājiem algas apstiprināsim jūlija domes sēdē. Vai visi ir apmierināti? Algu samērošana nav iespējama bez samazināšanas. Protams, neviens nav sajūsmā par to, ja alga kaut nedaudz, bet ir samazināta. Mūsu darbinieku algas valsts noteiktajā skalā ne tuvu netuvojas griestiem. Izvērtējot darbiniekus, jāņem vērā gan darbinieka prasmes, izglītība, pieredze, amata nozīmīgums, gan pašvaldības budžeta iespējas. Mēs nedrīkstam pārtērēt darba algām plānoto budžetu, kas var tikai samazināties.
– Vai starp 17 deputātiem iezīmējas arī opozīcija?
– Ir reizes, kad pavīd partejiskās nianses. Tomēr lielākoties risinām dažādus saimnieciskos un attīstības jautājumus, kas mudina diskutēt, iedegties par savu viedokli. Tad partijai nav nozīmes. Vismaz es nedomāju ne par politiku, ne par deputātu piederību kādai partijai. Ļoti ceru, ka Saeimas un vēlāk arī novada domes vēlēšanu tuvums mums netraucēs strādāt un godprātīgi pieņemt lēmumus.
– Kas šā gada laikā nav izdarīts? Bieži par to domāju. Katrā jomā ir kas iecerēts, vēl realizējams. Piemēram, izglītībā. Domes speciālistu izstrādātās novada izglītības koncepcijas akceptēšanā deputāti lielu entuziasmu neizrādīja. Taču paši skolu vadītāji, darbinieki ne reizi vien ir likuši saprast, ka ir grūti dzīvot, esot neskaidrībā par nākotni. Par izglītības reformas nepieciešamību kaut vai tikai pilsētā vien ir runāts jau sen, tomēr vienmēr ir bijis politiski grūti pieņemt kardinālu lēmumu. Jo ātrāk un precīzāk definēsim turpmāko izglītības iestāžu modeli, jo vieglāk būs plānot to ilgtspējīgu attīstību. Saka, ka novads ir tīrs un sakopts. Es domāju, ka teritorijas labiekārtošanā un sakopšanā vēl daudz darāmā. Tāpat ir jāstrādā pie uzņēmējdarbības atbalstīšanas, komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitatīvas un efektīvas nodrošināšanas iedzīvotājiem. Ir uzsākts darbs pie novada attīstības programmas izstrādes, un es ikvienu aicinu aizpildīt aptaujas anketu, nestāvēt malā. Runa ir par mūsu novada nākotni, par kuru jādomā mums visiem kopā. Attīstības programma nebūs dokuments, kas noguls plauktā.
