Kopš Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centra darbības uzsākšanas pagājušā gada sākumā būtiski pieaudzis konsultēto darba devēju skaits jautājumos, kas skar darba strīdus. Ir apsveicama uzņēmēju vēlme noskaidrot, kā iespējami tiesiski pareizi šos strīdus noregulēt, konflikta situāciju risinot ar pašu darbinieku. Taču daļā gadījumu abas puses nespēj to izdarīt saviem spēkiem un taisnība tiek meklēta tiesas zālē. Šādu tiesās risinātu darba strīdu skaits pieaug, diemžēl palielinās arī nepamatotu darbinieku prasību pieteikumu skaits.
Situācija valstī ir radījusi situāciju, ka darba devējiem nākas samazināt darbinieku skaitu, samazināt darba algas un darba laiku, jo uzņēmuma darbības apjomi samazinās. Darba zaudēšana vai algas samazinājums nevienam nav patīkams, jo samazinās darbinieka spēja samaksāt ne tikai kredītus, bet arī ikdienas maksājumus. . Diemžēl darbinieki bieži vien nav izpratnes par to, ka šāda rīcība darba devējam reizēm ir vienīgais solis, lai optimizētu izdevumus – paglābtu uzņēmumu no maksātnespējas. Nereti arī, tad, ja darba devējs ievērojis likumdošanā noteikto procedūru, kad notiek darbinieka atbrīvošana no darba, darbinieks vēršas ar prasību tiesā, cerot, ka tiesa atradīs kādu pārkāpumu procedūrā un viņš tiks atjaunots iepriekšējā darba vietā. Diemžēl spriežot pēc savām darba devēju pārstāvībām tiesā, nereti šādas prasības mēdz būt arī nepamatotas, pie kam – šādu nepamatotu prasību skaitam ir tendence pieaugt.
Ne tikai šī ekonomiskā situācija spiež darba devējus atbrīvot darbiniekus. Pārstāvētajās tiesu prāvās nereti atklājās, ka pats darbinieks savus pienākumus pildījis negodprātīgi, izdarījis zādzību uzņēmumā, lietojis alkoholu u.tml. Bieži vien jau tiesas sēdē darbinieks savu prasību atsauc. Taču darba devējs tērējis laiku un resursus, lai sevi aizstāvētu tiesā. Tiesas process padara jau tā nepatīkamās pārmaiņas vēl saspīlētākas, jo šis process nav patīkams nevienam gan darbiniekam, gan darba devējam.
Tikai retais darbinieks uz tiesas sēdi nolīgst advokātu vai juristu. Rezultātā tikai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAS) sagatavotais prasības pieteikums ir vienīgais juridiski pareizi noformētais dokuments. Lai arī Darba likuma norma nosaka, ka pierādīšanas pienākums ir darba devējam, tiesvedībā arī darbiniekam jāpierāda sava prasījuma pamatotība ar civilprocesā atļautiem pierādīšanas līdzekļiem. Ir bijuši gadījumi, kad darbinieks tiesā ne tikai nepieceļas, runājot ar tiesu, bet arī sarunājas ar klausītājiem vai jau liecinājušiem, vai pat zvana pa mobilo telefonu. Tiesa šādu darbinieka attieksmi var vērtēt kā necieņas izrādīšanu, par ko pienākas administratīvais sods. Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem precedentiem, varu ieteikt darbiniekiem pirms tiesāšanās procesa uzsākšanas Valsts darba inspekcijā noskaidrot, vai viņu prasījums ir pamatots, kā arī gadījumā, ja darbinieks tiesā sevi aizstāv pats, noskaidrot tiesāšanās ētikas pamatprincipus.
Protams, ne visi darbinieki ir nezinoši. Ir tādi, kas tiesā savas tiesības aizstāv ļoti profesionāli, kam pretējā pusē stāties un sacensties (tiesā valda sacīkstes princips) ir tiešām profesionāls izaicinājums.
Kāpēc pieteikumu skaits pieaug? Tādēļ, ka Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka: ka prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti prasītāji no tiesas izdevumiem atbrīvoti, bet 28.panta devītā daļa ļauj prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājam celt arī pēc savas dzīvesvietas. Turklāt prasības pieteikumu tiesai bez maksas palīdz sagatavot LBAS Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros izveidotie darbinieku konsultatīvie centri reģionos. Līdz ar to darbinieki ķeras pie „pēdējā salmiņa” un tiesājas, bieži vien neizvērtējot objektīvi iemeslus atbrīvošanai no darba un juridisko pamatotību, jo tas neprasa nekādus papildus resursus.
Uzskatu, ka nepamatoto prasījumu skaists nemazināsies, kamēr vien likumdošanā netiks iestrādāta norma, ka arī darba strīdu lietās darbiniekam ir jāatlīdzina tiesas izdevumi, to skaitā arī tiesāšanās izdevumi darba devējam (advokāta pakalpojumi), ja prasību tiesa noraidījusi. Nepamatotu prasību dēļ tiesas tiek noslogotas ar darba devēju un darbinieku attiecību noskaidrošanu, kavējot pārējās lietas.
Ja darba devējs nonāk šādā situācijā darba devēji var griezties LDDK Vidzemes reģionālajā konsultāciju centrā, kur bez maksas tiks sagatavota atbilde tiesai uz darbinieka prasījumu, kā arī iespējama bezmaksas jurista pārstāvība tiesā. LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs atrodas Garā ielā 7, 206.kabinetā, Valmierā. Variet arī zvanīt pa tālruni 64233448, mob.28610420, vai sūtot e-pastu: dagnija@lddk.lv
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.
