Vakar vārdadienu svinēja 1731 Latvijas Zaiga. Starp gaviļniecēm bija arī Daukstu pagasta Staru iedzīvotāja Zaiga Sarkane.
Zaiga atzīst, ka viņa ar labpatiku vienmēr svin gan vārda, gan dzimšanas dienu. Tad viņa saņem apsveikumus no saviem mīļajiem un jaukajiem kolēģiem Gulbenes slimnīcā, draudzenēm un, protams, arī tuviniekiem. Ar bērniem uz mazbērniem vārdadienu šoreiz viņa nosvinēs nedaudz vēlāk, jo viņas mazdēls Hugo šobrīd piedalās dziesmu un deju svētkos. Vārdadienas svinēšana droši vien tiks apvienota arī ar meitas 10 gadu kāzu jubilejas svinībām.
Lutina mazbērnus
Zaigai ir divi bērni – dēls un meita – un divi mazbērni Hugo un Marta. “Esmu no tām vecmāmiņām, kas saka, ka bērni ir jāaudzina vecākiem, bet vecmāmiņas var viņus lutināt. To arī daru, kad viņi atbrauc pie manis ciemos, un mazbērni to novērtē. Hugo saka, ka nekur nav tik labi kā pie manis. Man tas ir lielākais gandarījums! Varbūt pret saviem bērniem biju nedaudz stingrāka, taču galvenais, ka viņi ir izauguši par labiem cilvēkiem. Skumji, ka šodienas apstākļi dēlam lika doties strādāt uz ārzemēm, taču priecājos, ka pašreiz viņš ir atbraucis mājās – tas sagādā lielu prieku!” saka gaviļniece.
Pašā vasaras plaukumā
Zaiga stāsta, ka vārdu viņai ir devis tēvs. “Es esmu Sibīrijas meitene, dzimusi esmu tur. Esmu trešais bērns ģimenē. Mamma deva vārdu brālim, tēvs – meitām (māsa gan man ir mirusi). Iespējams, vārds ir dots pēc dziesmas “Zilais lakatiņš”, kurā dzied “Bij’ vasara toreiz tik zaiga…”. Šķiet, tēvs ir arī piedomājis, likdams man vārdu, jo dzimšanas diena man ir martā, vēl ziemā, bet vārdadiena – pašā vasaras plaukumā, par ko esmu ļoti priecīga. Ja kādreiz bērnībā ļoti gaidīju dāvanas, tad tagad esmu priecīga, ka mani atceras. Tas ir galvenais! Patīk, ka dāvina ziedus, jo tagad taču viss apkārt zied!” saka gaviļniece.
Apkārt labi cilvēki
Raksturojot sevi, Zaiga saka, ka viņa ir ļoti emocionāla, taču stipra sieviete. “Dzīvē esmu visur pati izsitusies, sasniegusi visu to, kas man ir. Esmu šķīrusies, viena pati izaudzinājusi bērnus. Mana ģimene ir daudz cietusi, tēvs nomira agri, tomēr, par spīti visam, es esmu laimīga – laimīga māmiņa un vecmāmiņa,” saka Zaiga un piebilst, ka viņai visapkārt vienmēr ir ļoti labi cilvēki – gan kaimiņi, gan kolēģi. “Ja pats esi labs cilvēks, tad arī citi pret tevi droši vien attieksies tāpat. Tā arī cenšos dzīvot,” saka gaviļniece.
