Kurš gan nepazīst pļavas puķes margrietiņas, bet cik gan daudz ir tādu, kuri pazīst kādu šāda vārda īpašnieci? Izrādās, viena Margrieta dzīvo Beļavas pagastā. Latvijā kopumā dzīvo tikai 177 šī vārda īpašnieces. Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis par Margrietām saka, ka viņām piemīt neizprotams spēks, kam daudzi pakļaujas.
Vārdadiena – ziedu laikā
Margrieta Meldere ir uzticīga dzimtajai vietai un dzimtajām mājām, jo joprojām viņa kopā ar savu vīru dzīvo savu senču mājās – Beļavas pagasta “Asterēs”. Margrieta ir izaudzinājusi divus dēlus – Aldi un Imantu. Sirds sirmajai māmuļai sāp par Imantu, jo tas atdots zemes mātei, savukārt prieks par dēlu Aldi.
Vārdadiena Margrietām iekrīt 13.jūlijā – pašā ziedu laikā. “Uz svētkiem ciemos pie manis atnāca kaimiņiene. Tas arī viss. Mēs jau ar vīru spriedām, ka visi apkārtējie jau ir kapu kalniņā. Šeit, kur mēs dzīvojam, visapkārt ir palicis kā tuksnesī,” saka Margrieta.
Viņa zina, ka pie sava vārda ir tikusi, pateicoties savas vecmammas izdomai. “Vecmamma bija tā, kura šādu vārdu izdomāja. Kāpēc viņa man tādu vārdu ielika? Man tas nekad nav paticis, jo ir tik garš un sarežģīts. Tur jau salikti divi vārdi kopā – Marga un Grieta, tāpēc arī man nepatīk. Bet ko nu lai dara, kādu ielika, ar tādu arī visu mūžu jādzīvo un jāsadzīvo,” atzīst gaviļniece.
Rūpējas par lielu putnu fermu
Margrieta atceras, kad strādājusi veterinārajā laboratorijā, kolēģi viņu saukušu par Grietu. ”Bet mazi bērni, pat tādi, kuri knapi prot runāt, sauc mani īstajā vārdā. Par to es brīnos, ka mazie var izrunāt tik garu un sarežģītu vārdu. Bija man kolēģe, kurai ir līdzīgs vārds – Margarita, bet ne Margrieta,” teic sieviete un piebilst, ka viņa nezina nevienu citu Margrietu, tāpēc ir pārliecināta, ka viņai ir dots ļoti rets vārds.
Arī Margrieta tāpat kā daudzi citi karstās dienas pavada istabā pie televizora vai apdarot nelielus mājas darbus. “Laukā gandrīz neeju. Un neietu nemaz, bet, tā kā ir liels pulks dažādu mājputnu – zosis, pīles, tītari un liels pulks vistu, tad jau ir jāiet un jāpabaro. Bija arī fazāni, bet tie aizmuka, jo tie ir traki putni, kuri pa katru mazāko spraudziņu tiek ārā un prom ir. Bija arī pāvi, bet tie diemžēl nobeidzās. Nepratām par tiem īsti rūpēties. Dēls Aldis ir tas, kurš aizraujas ar putniem. Mums te ir īsta putnu ferma! Citi pat ir veduši savus mazos bērnus mūsu putnus skatīties,” stāsta Margrieta.
