Cik labi, ka ir svētki! Svētki dziesmai un dejai, svētki cilvēkiem, jūrai un pilsētai. Šodien ir svētki mūsu Gulbenei.
Svētki tieši tāpēc ir vajadzīgi, lai ieraudzītu to, kas ikdienas steigā paliek neievērots, lai priecātos par to, cik sakoptā, zaļā un tīrā pilsētā mēs patiesībā dzīvojam. Ja arī nevaram sacensties ar Ventspili un pretendēt uz Ginesa rekordu ziedu paklāja veidošanā, mums pieder parku zaļums ar šalcošām strūklakām un koku lapotņu dāvāto paēnu. Par spīti skopajai rocībai, cilvēki līdzīgi čaklām skudrām soli pa solim atjauno savas mājas. Tas nekas, ja veikums ir tikai balti vai brūni nokrāsoti logu rāmji, jauni sētas vārtiņi vai jumts. Mums ir savas baznīcas, kur gadu desmitiem ilgi krājas cilvēku lūgsnas un domas. Pavasaros mēs nesteidzīgi varam aizstaigāt līdz Ievu gravai un apreibt no ievziedu skurbinošās smaržas, bet vasarā ļauties liepziedu medainajai saldmei. Mums ir sava līkumus metošā upe, kas nes savus ūdeņus uz jūru. Tomēr, kas gan būtu mūsu pilsēta bez cilvēkiem! Tas nekas, ja ikdienā krustojam strīdus šķēpus par visiem būtiskām problēmām. Strīdos un diskusijās, īpaši tad, ja viena puse sadzird otru, dzimst patiesība. Bet šodien ļausimies svētku noskaņai! Novēlēsim cits citam jaukus svētkus! Priecāsimies par tām prasmēm, ar kurām apveltīti mūsu cilvēki un ļausimies radošām pašizpausmēm! Stadionā uzgavilēsim Latvijas spēkavīriem, aplaudēsim mazuļiem, viņu vecākiem un jauniešiem, sumināsim stiprākās, lielākās un mīlestības bagātās ģimenes! Ar savu esību šodien radīsim svētkus paši sevī un visapkārt!
