Pamazām ar dažādu saturu pildās ievārījumu burciņas, marinējumi, jo, lai arī karstums un sausums ir visus līdz riebuma nogurdinājis, nevar atstāt novārtā tradicionālo pagraba pildīšanas misiju. Latvietim tā ir svēta lieta.
Tas nekas, ka dažā labā piemājas dārziņā gurķis drīzāk atgādina švammi, ogulājos karājas nudien rozīnes, bet siltumnīcās, kur karstums sasniedz gandrīz vai 50 grādus, mokās tomāti.
Šad un tad pamalē ducina pērkons un šķiļas zibens, liekot domāt: nupat būs!? Bet nekā! Tās dažas piles un nelielā rasa ir gluži kā piliens jūrā. Dažreiz, ar dziļu nopūtu aizvadot tuvojošos dabas stihiju, pateicies Dievam, ka ir aizgājis garām un nekas nav sapostīts un nolauzts. Zūd cerība, ka konservējumiem pierindosies arī sēņu burciņas. Vēl cerība tās nopirkt pie tirgotājiem, kas savu preci prezentē gandrīz uz asfalta. Neinteresanti, bet var arī tā.
Viss, ko var savārīt, samarinēt, sakonservēt, sabērt, salocīt un iemīcīt burciņās, noderēs, jo atkal prognozē kārtējo bargo ziemu (vai pie tām jāsāk pierast?). Arī politiskajā virtuvē “marinējumus” un “ievārījumus” burciņās (politisko partiju apvienībās) šobrīd miksē visdažādākajās gaumēs. Ceļā uz 10.Saeimas vēlēšanām pārsteigumu netrūkst. Ja tagad tiek daudzviet pievērtas acis vai noklusēts: sak, tagad nē, bet pēc tam… Pēc tam jaunievēlētā Saeima sākšot griezt, grozīt, īsināt un cirpt arvien nežēlīgāk. Tā tauta runā un nacionālajā presē to var izlasīt starp rindām.
Vai tiešām “latvietis latvietim saldajā ēdienā”?
