Šodien Amālija savu Jēci, kā saka, iznesa cauri. Šis nesaprašanā groza galvu un prāto, kāpēc un kā varot būt krējums 15 %, 20 % un 25 % un kas tas esot. Amālija paskaidro, lūk, esot karsta vasara, govis zemniekiem esot palikušas kārnākas, tāpēc piens liesāks un līdz ar to krējums nav tik taukains. Jēcis padomājis saka: “Bet kāpēc manā bērnībā māte pienu un krējumu ieguva vienmēr vienādi treknu?”
“Nu, redzi, Jēcīt, toreiz saule arī tik trekni nesvilināja, bet patīkami sildīja. Otrkārt, cilvēki vairāk kustējās gan kūtīs, gan uz lauka, un vēderi līdz ar to nebija aptaukojušies. Pašreiz medicīna un citi slaveni vīri valstiski domājošie, lai tu neaptaukotos, rīkojās šādi.”
“Ak, šitā, tur tas suns aprakts. Bet es domāju, ka tur notiek krāpšanās, tā sauktā šmugulēšanās. Nu, kā paši redzat, paniņu litra paka maksā 38 santīmus, bet kaimiņu zemnieks nodod par 13 santīmiem litrā. Govju ganāmpulks arī paprāvs – 60 slaucamas, tuvu ES prasībām un mūsu kungu ieteikumiem, kurus ietekmē ar dažādiem likumu grozījumiem, kurus atbalstīja AŠ2 špices vīri, esot pie ietekmīgām svirām.”
“Dzīvē, Jēcīt, viss mainās, nekas nestāv uz vietas, esi mierīgs! Kungi, kuri kandidē uz nākamās valdīšanas etapu Saeimā, kaut ne īsti oficiāli, bet tā garāmejot ieminas, ka pensijas, sākot ar 80 latiem mēnesī, varētu tikt apliktas ar nodokli. Un tas, protams, no veselības viedokļa, pareizāk sakot, no aptaukošanās viedokļa, visnotaļ pareizi. Rimševica kungs, kurš pārzina naudas lietas, pašreizējiem valstsvīriem ieteica naudu vairs neaizņemties no citām valstīm, bet, tā kā viņi atkal kandidē uz varas krēsliem, atkal aizņēmās 100 miljonus, jo bez tiem nekāda valdīšana nesanāks, ar naudu ir paknapi. Atceries K.Ulmaņa vārdus: taupība nav nabadzība, bet tas ir ceļš uz labklājību. Mums gan pašreiz sanāk otrādi – vairāk tērējam, lai kļūtu nabadzīgāki. Un uz šitā viļņa mēs turamies, nu, malači!”
